Diāna Odumiņa
Jaungulbeniešiem problēmas radījis beigts alnis, kas atradies tuvumā dzīvojamajām mājām.
“Kuram dienestam lai zvana un lūdz palīdzību, ja ciemā jūtama krituša dzīvnieka smaka? Es mēģināju zvanīt dažādiem dienestiem, man ieteica trauksmi celt pagasta pārvaldē. Tā arī izdarīju,” piezvanot “Dzirkstelei”, stāstīja kāda Jaungulbenes iedzīvotāja.
Laikraksts sazinājās ar Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītāju Aleksandru Vasiļjevu, kurš pastāstīja – esot interesējies par situāciju. Noskaidrojis, ka iedzīvotāji paši konstatējuši, ka trīs ģimenes māju tuvumā ir kritis meža dzīvnieks – alnis. Otrdien, 9.janvārī, paši iedzīvotāji esot atrisinājuši problēmu – dzīvnieka mirušo ķermeni sadedzinājuši. Pagasta pārvaldes vadītājs esot gluži vienkārši nolikts fakta priekšā par to, ka viss jau ir noticis. “Es pat nepaspēju apsekot, kad atnāca šī ziņa,” sacīja A.Vasiļjevs.
Gulbenes dzīvnieku aizsardzības kluba “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure “Dzirkstelei” saka: “Alnis neskaitās infekcijas slimību izplatīšanas riskam pakļautais meža dzīvnieks kā, piemēram, mežacūkas un lapsas. Taču, atrodot šādu kritušo dzīvnieku, iedzīvotājiem pašiem nav jācenšas to utilizēt. Ir jāziņo par atradumu šo teritoriju pārraugošajam medību kolektīvam vai pašvaldības policijai. Pašvaldības policijai var ziņot jebkurā gadījumā, jo tai ir jāzina, kas notiek novada teritorijā.”
Laikam lielā padomdevēja neko nav dzirdējusi par Valsts meža dienestu, kas nosaka kārtību saistībā ar meža dzīvnieku līķu utilizēšanu.
Jautājumus par medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas cēlonis nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē, reglamentē Medību noteikumu XV nodaļa. Ja dzīvnieka līķis neapdraud sabiedrības drošību vai veselību, VMD organizē šā dzīvnieka līķa aprakšanu vai pārvietošanu medību platībās, atstājot dabiskajā barības ķēdē. Taču, ja dzīvnieka līķis apdraud sabiedrības drošību vai veselību, tā savākšanu un utilizēšanu nodrošina vietējā pašvaldība – bet vispirms tas ir tik un tā meža dienesta jautājums
Nu bet Žeigure jau arī saka,ka jāziņo medniekiem vai pašvaldībai.
Tas nevaris kā vienmēr tikai čīkst un plāta rokas…
Tak no padomju laikiem bij mežiņā izbūvēta liela aka ar betona vāku ,kur utilizēja kolhoza kritušos lopus un citur nekur nedrīkstēja vest.Neticu ka tur vairs nav tās vietas.Tas ir no šosejas pagriezienā uz Gulbīti un labajā pusē mežiņā.
Piekrītu ” Urbim” , kārtējo reizi nevarīgais Saša, neko nevar. Par saviem pagasta iedzīvotājiem un viņu interesēm ir jāstāv līdz pēdējam, tādēļ tevi ievēlēja un atbalstīja.
Loģiski,ka jāzvana medību kolektīvam. Ar ko tad pagastvecis,ar škodu vedīs alni prom. Turklat rakstā teikts,ka jau bija viss izdarīt. Ko rejat
Labāk būtu klusējuši ka tik tagad neuzliek administratīvo sodu par meža dzīvnieka utilizēšanu:)
Tur brakaņieru netrūkst gan jau vis ir bijis pavisam savādāk
to; Alnim. Pagastvecim nevajag ar škodu vest projām to lopiņu, bet noorganizēt, sazvanīt attiecīgos cilvēkus vai iestādes gan, jo tas tomēr nav nobraukts kaķis, kuru var aiz šķūnīša aprakt. Pagasta pārvaldniekam šādās situācijās būtu jābūt pretimnākošam.
Kā jūs cilvēki kaut reizi mūžā pakustinatu savas smadzenes. Nevis tikai visā vainotu pagasta parvaldnieku.