Kasparam Troicim jau bērnībā bijis sapnis iemācīties sēdēt zirga sedlos un piedalīties sacensībās. Sapni izdevies īstenot tikai pirms diviem gadiem.
Kasparam Troicim jau bērnībā bijis sapnis iemācīties sēdēt zirga sedlos un piedalīties sacensībās. Sapni izdevies īstenot tikai pirms diviem gadiem.
“Pirmajā treniņā uzkāpu zirgā un drīz vien nokritu zemē, bet pēc četriem mēnešiem jau startēju sacensībās,” atceras Kaspars. Pirmās sacensības neesot bijušas īpaši veiksmīgas. Viņš godīgi atzīst, ka bijušas bailes, kas traucējušas labam startam.
Par savu pirmo treneri Kaspars sauc Terēzi Kirkenšteini, tagad mācās pie viņas dēla Ērika un vīra Nikolaja. Kaspars ir apguvis vispārējo sagatavošanu un tagad mācās konkūru (šķēršļu pārvarēšana). Nedēļā Kaspars trenējas trīs reizes. Sākumā treniņi ilguši tikai piecpadsmit minūtes, jo ilgāk nav bijis spēka nosēdēt zirgam mugurā. “Tagad uz zirga varu nosēdēt pusotru stundu,” lepojas Kaspars. Viņa māsa Anete pie Terēzes Kirkenšteines mācās iejādi (zirga kustību elementu kopums, kas parāda zirga grāciju un saskaņotību ar jātnieku). “Jāšana ir smags, bet skaists sporta veids,” atzīst K. Troicis.
