Šodienas ekonomiskajā situācijā daudzi domā, kā ekonomiskāk izdzīvot. Un neredzu nekā nosodāma, ja cilvēks, kad viņam rodas tāda iespēja, cenšas iegādāties lētāku preci. Ir pieprasījums, ir piedāvājums. Šis rūpals ir tik vecs kā pati pasaule. Un, piedodiet, es saprotu tos, kas rod iespēju, piemēram, iegādāties cukuru uz pusi lētāk nekā mūsu veikalā. Ir taču no svara katrs santīms, ko ietaupi! Ja leju automašīnas bākā lētāku degvielu, pīpēju lētākas cigaretes – tas ir nosodāmi! Bet tad, ja valdība nedomā par to, kā Latvijas pilsonim izdzīvot, lai nebūtu parādā ne pašvaldībai, ne bankai, ne firmām, kas sniedz dažādus pakalpojumus, tas nav nosodāmi!
Rodas pretdarbība: ja valdība par mums nedomā, tad mums jādomā pašiem! Kā mākam, tā darām! Ne velti saka, ka katru likumu var apiet ar līkumu! Un tā arī notiek. Kontrabandas preces Latvijā taču kaut kā nokļūst?! Visa šī padarīšana, protams, ir runga ar diviem galiem. No vienas puses, iegādājoties kontrabandu, šajos grūtajos laikos centies kaut kā noturēties virs ūdens, no otras puses – esi atbalstījis nelikumības. Es gan teiktu, ka zaļo gaismu kontrabandai ieslēgusi pati valsts. Bagātnieks, kam naudas kā spaļu, taču nemeklēs iespēju meklēt lētāku preci, vai ne? Vakardienas sanāksmē tika informēts, ka sešos mēnešos cīņā pret cigarešu kontrabandu novērstais kaitējums valsts budžetā ir 4,9 miljoni latu, savukārt cīņā pret alkohola kontrabandu – 369 tūkstoši latu. Šogad septiņos mēnešos esot ierosināti jau 192 kriminālprocesi. Premjerministrs esot atzinis, ka situācija uzlabojas, taču darāmā joprojām esot daudz. Neapšaubāmi. Taču varbūt valdībai vajadzētu vairāk domāt par tautas labklājību, tad nevajadzētu tik daudz spēka un enerģijas veltīt kontrabandas apkarošanai.
