Pirmdienas vakarā, nākot no darba, Latvijas Dabas muzeja darbinieces Guna Bagrade un Inita Dāniele pašā Rīgas centrā, K. Barona ielas malā atrada Latvijai jaunu sēņu sugu Leucocoprinus cepistipes, kuru latviski nolemts saukt par sīpolkāta kroksardzeni (no latīņu nosaukuma cepa -sīpols).
Sēne bieži sastopama Ziemeļamerikā, kur tā aug dārzos, organiskām vielām bagātās augsnēs, kosnes mulčā, zāģu skaidās. Eiropā līdz šim atrasta ļoti reti, galvenokārt augu mājās un siltumnīcās. Baltijas valstīs līdz šim šī sēne nav atrasta. Dabas muzeja rīcībā pagaidām nav pietiekami daudz ziņu par sēnes izplatību pasaulē, bet, zinot, ka Leucocoprinus ģints sēnes pārsvarā ir tropu mežu iemītnieces, pieļaujam iespēju, ka arī šī ir tropisko apgabalu sēne.
Literatūrā nav vienota viedokļa par sēnes lietošanu pārtikā. Vieni uzskata, ka tā ir ēdama, citi savukārt pieļauj iespēju, ka tā ir indīga. Sīpolkāta kroksardzenei raksturīga 2 – 4 cm plata, balta, vidū brūngana cepurīte, kas klāta ar baltu pulverveida apsarmi. Cepurītes mala rievota, kā dēļ latviski šīs ģints sēnes sauc par kroksardzenēm. Lapiņas baltas, kātiņš balts, mazliet sārtojas, ar gredzenu un apakšdaļā nedaudz paresnināts. Sēnes auga grupā ap jaunu, ielas malā iestādītu liepiņu.
Ņemot vērā lielo karstumu, nav brīnums, ka arī Rīgas centrā parādās tropu iemītnieces, jo sēņu sporas ir visur. Tās lido gaisā un spēj pārvarēt milzu attālumus. Atliek tikai atrast piemērotus apstākļus un sporas dīgst, veido sēņotni un augļķermeņus.
