Aldis Klinklāvs: “20 darba gadu laikā piedzīvots gan daudz labu, gan arī sliktu pārmaiņu.”
Beļavietis Aldis Klinklāvs vakar svinēja savu 50 gadu jubileju, vienlaikus tā viņam bija arī pēdējā darba diena Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes iecirknī. Viņš dodas pelnītā atpūtā.
– Vai nav mazliet skumji atstāt dienesta gaitas?
– Mazliet jau ir. Esmu nostrādājis 20 gadus. Divus gadus biju armijā. Atnācu strādāt pēc neatkarības atjaunošanas. Latvijas policijai tika meklēti kadri, un tā es arī sāku strādāt. Piecus gadus nostrādāju ceļu policijā, pēc tam biju saimniecības nodaļas komandieris. Vēlāk, kad tika izveidots Administratīvais dienests, es nodarbojos ar visiem saimnieciskajiem jautājumiem. Pēdējā gada laikā, tas ir, kopš pagājušā gada septembra, kad policijā notika izmaiņas, strādāju gan izolatorā, gan patruļdienestā.
– 20 gadu laikā droši vien piedzīvots daudz pārmaiņu.
Sākumā, deviņdesmitajos gados nāca visas izmaiņas, viss attīstījās, daudz kas mainījās uz labo pusi. Viss jau būtu bijis pat ļoti labi, ja vien nesāktos šī ekonomiskā krīze valstī. Arī atalgojums policistiem bija normāls. Bija cēlies policista darba prestižs, un palielinājās arī cilvēku uzticība. Nevar teikt, ka šobrīd tas viss būtu milzīgi mazinājies, taču kopējā situācija valstī ir mainījusies uz slikto pusi, ir iestājies tāds kā panīkums.
– Darba gadu laikā jums ir nācies strādāt vairāku priekšnieku vadībā.
– Esmu strādājis sešu priekšnieku vadībā. Ļoti patīkami bija strādāt Jevgēnija Fokina vadībā. Viņš tiešām bija cilvēks, kas mēģināja rast risinājumu katrā situācijā. Viņš bija arī ļoti pretimnākošs un atsaucīgs, arī taisnīgs attiecībās ar darbiniekiem. Ja kāds bija pelnījis, saņēma arī sodu vai arī par panākumiem – prēmiju vai apbalvojumu. Ļoti demokrātisks priekšnieks bija Dzintars Čerbakovs. Risinot jautājumus, viņš vispirms visu centās noskaidrot līdz galam, neizplūstot emocijās.
– Vai visas pārmaiņas, kas nāca, nemazināja vēlmi strādāt?
– Protams. Vissliktāk ietekmē neziņa. Ja visu laiku ir jādomā, ka kāds atkal ir jāsamazina, vienam ir atkal jāiet prom, bet neviens īsti nezina, kurš tas būs, tā ir nepatīkama situācija.
(Vairāk lasiet 21.augusta “Dzirkstelē”)
