Par āpšu ēdienkarti dzirdēti dažādi stāsti. Savos nakts klejojumos tie reizēm ielavās lauku sētās un apēd ogu krūmos perēt paglabājušās vistas, nesmādējot arī aizperētās olas. Kalvenes zoodārzā “Cīruļi” āpšu ģimenes ēdienkartē iekļauts arī biezpiens, āboli un burkāni.
Droši vien ogu laikā mežā āpši uzēd mellenes un citas ogas, purvos panašķojas ar lācenēm. Bet tas, ka dzīvnieciņš varētu apšķibīt arī ērkšķogu krūmus, gan prātā var ienākt tikai retajam.
Kolēģes Itas lauku mājas atrodas pāris kilometru attālumā no lielākiem mežu masīviem. Sēnēs ejot, tur redzētas gan alas, gan āpšu pēdas pie tām. “Jau kādu laiku ievēroju, ka ērkšķogu krūma apakšējos zaros ogu kļūst aizvien mazāk,” stāsta Ita. Vaina novelta uz vistām. Bet kādu pēcpusdienu Ita pie ogu krūma pārsteigusi īsto palaidni. “Dārzs mums tāds vecs, pārdesmit metrus no mājas. Eju uz sava iecienītā ērkšķogu krūma pusi un dzirdu, ka kaut kas šņakst. Pirmajā mirklī domāju, ka sivēns – tāds strīpains! Paliku uz vietas un ieskatījos vērīgāk – uz pakaļkājām paslējies, ar priekšķepiņām pieturot zaru, manas ogas šņakstināja āpša kungs.” Pārsteigumā Itai izsprucis: “Klausies!” Ar to pieticis, āpsis turpmāko runu neesot uzklausījis. “Taču diži nobijies arī neizskatījās. Lēnām nolaidās uz visām četrām un, apaļo dupsi grozīdams, čāpoja prom.”
