Dubļi, grāvji, purvi, krūmi – tas ir tas, ar ko jācīnās trofi – reida sacensību dalībniekiem. Šādās sacensībās savas prasmes un veiksmi jau kādu laiku iemēģina arī gulbenieši Valdis Ločmelis un Kārlis Birznieks. Nesen viņi startēja trofi – reida sacensībās Rugājos, kur “Dubļu ērgļa” kausa izcīņā savā grupā ierindojās 4.vietā. Jāpiebilst, ka sacensībās piedalījās arī gulbenieši Dāvis Sliede un Raivis Afanasjevs, kuri savā grupā ierindojās 2.vietā.
Katram savs vaļasprieks
Kārlis saka – vieniem vaļasprieks ir medības, citiem slēpošana, vēl citiem tā ir braukšana pa bezceļiem. “Man jau sen bija doma pamēģināt piedalīties šādā pasākumā, taču aizņemtības dēļ tas tika atlikts no reizes uz reizi, bet tad reiz sākām runāt ar Valdi – viņš jau bija sācis būvēt mašīnu šādām sacensībām, tad arī nolēmām, ka vajadzētu pamēģināt startēt. Pagājušās sezonas beigās devāmies uz Trapeni, lai vispār saprastu, kas ir kas, ko un cik daudz mums vajag, bet šosezon mums veicas jau nedaudz cerīgāk,” saka gulbenietis. Viņš atzīst, ka šis vairāk ir kā ģimenes atpūtas pasākums. “Mēs vairāk esam amatieri, kam patīk paskrūvēt mašīnas, kam gribas paskatīties, ko citi ir sabūvējuši, un arī parādīt, ko paši sadarījuši. Te nav īpaši svarīga vieta vai medaļas – vērtība ir pašam pasākumam. Mēs visi uz to braucam sava prieka pēc,” atzīst Kārlis. “Sportiskā attieksme rodas tad, kad visi jau brauc. Ja vēl arī sanāk, tad ir pavisam cita garša!”
Piedod asumu
Kamēr šīs cīņas vēro no malas, liekas, ka nekā sarežģīta jau tur nav, bet pamēģinot saproti, ko patiesībā tas nozīmē. “Patiesību sakot, mēs braucam tur, kur vispār nevajadzētu braukt. Tur reti kur var ātri pabraukt. Ja arī ir kāda pļava, tā ir ļoti nelīdzena. Šajās sacensībās svarīgākā ir veiksme. Piebrauc, piemēram, pie grāvja un redzi, ka ir tikai viena vieta, kur tikt pāri, taču visi jau tur mokās, bet varbūt tev kaut kur blakus izdodas atrast citu vietu un aizbraukt pirmajam. Tas ir tā vērts! Protams, reizēm arī gadās, ka pasteidzies un iebrauc ne tur, kur vajag,” piebilst Kārlis.
Vai kādreiz ir gadījies, ka vairs netiek ārā no dubļiem? “Mēs pagaidām esam piedalījušies salīdzinoši maz sacensībās, tādēļ mums nav īpaši daudz ne labas, ne arī sliktas pieredzes.
Taču vienreiz Trapenē izvilkām citu automašīnu, kas bija nogrimusi. Viņi aizbrauca tālāk, bet tad mums pašiem sāka neveikties. Visi pārējie jau tikmēr apbalvošanas ceremonijā dzēra šampanieti, bet mēs sēdējām mežā,” stāsta Kārlis. Taču tas nekas – tas izjūtām piedodot vēl asumu. Tādā brīdī ir svarīgi atcerēties kādus knifiņus un kaut kā mēģināt atrisināt situāciju.
Mašīna – pašu būvēta
“Lielu prieku sagādā arī paskrūvēt mašīnu. Tā mums ir salikta kopā no gabalu gabaliem. Tiklīdz kaut kur kaut ko noskatām, kas noderētu, mēģinām to nopirkt, taču milzīgi daudz līdzekļu mēs tajā visā neinvestējam. Tagad, piemēram, mums mašīna ir pilnībā izjaukta, taču līdz 18.septembrim, kad notiks sacensības Madonā, tā ir jāpaspēj sataisīt. Gribam šo to nomainīt ar domu, ka būs labāk. Un, kad aizbraucam un tiešām ir labāk, tad ir dubults prieks,” atzīst Kārlis.
