Tuvojas skolas laiks. To raksturo arī lielā drūzma grāmatu
veikalos, jo daudzi steidz vēl nopirkt iztrūkstošo skolas gaitām.
Var jau moralizēt – kā vienmēr viss tiek atstāts uz pēdējo brīdi.
Bet daudzreiz šis solis ir aizķēries aiz ikdienišķas problēmas –
nav naudas.
Vasarā, protams, ir vieglāk ģimeni uzturēt, ja ir savs
piemājas dārziņš. Vieglāk arī tāpēc, ka bērniem nav jāiet skolā, jo
tad ir vairāk jādomā, ko bērnam mugurā vilkt un, protams, kā
pabarot. Taču skolas sākums daudzus iedzen stresā, jo ir vajadzīgs
ne tikai pats nepieciešamākais, bet reizēm skolai ir arī kādas
īpašas prasības. Un tad katrs lauza galvu, kā iziet no situācijas.
Ar bērnu
nodarbinātību vasarā pie mums, kā zināms, ir bēdīgi, jo pat
pieaugušajiem nav darba. Un tad nu daudzas ģimenes gaidīt gaida
ogošanas un sēņošanas laiku. Pārdotās meža veltes neapšaubāmi
papildina ģimenes budžetu vai tobrīd ir vienīgais iztikas avots.
Bet arī te valsts
pamanījās uzlikt nodokli. Lai gan saka, ka to samaksā ogu
uzpircēji, finālā cietēji tāpat ir ogotāji un sēņotāji, jo
iepirkuma cena uz nodokļa rēķina, protams, sarūk. Iepriekšējās
ziemas bargums un šīs vasaras karstums arī darījis savu. Augļu un
ogu raža ir niecīga ne vien piemājas dārzos, bet arī mežos. Tātad
tie, kas cerēja uz lieku latu makā, piepelnoties ogu un sēņu
lasīšanā, šovasar nākas vilties. Ja iepriekšējā vasarā meža veltes
tika vestas maisiem vien, šovasar iepirkuma cenas ir krietni
lielākas, toties iepērkamās produkcijas ir maz.
Ikreiz, kad
uzpirkšanas punktā ieripo divritenis ar pusaudzi, kas uz svariem
liek nepilnu melleņu vai brūkleņu spaini, jūties līdzvainīgs, ka
svari uzrāda ne jau to lielāko ciparu. Taču tad, kad nopelnītais ir
saujā, gandarījums tik un tā neizpaliek – būs par ko nopirkt
vajadzīgo.
