Sabiedrībā izvērsusies diskusija par Bībeles mācību. Viedokļi ir atšķirīgi. Bībeles mācības ieviešanu skolās savā uzrunā Aglonā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos iniciēja kardināls Jānis Pujats. Patlaban vecāki var izvēlēties, ko viņu bērns apgūst – ticības mācību vai ētiku.
Tas ir pašsaprotami, ja vecāki ir kristieši, viņi paši var mācīt savus bērnus šai jomā un vest , piemēram, uz svētdienas skolu un baznīcu, un noteikti, ka daļa to jau arī dara. Uzspiest Bībeles mācību kā obligātu priekšmetu skolās tomēr šķiet nevajadzētu, jo vecākiem būtu jādod izvēles iespēja. Protams, nav noliedzama ticības un Bībeles nozīme. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norāda, ka audzināšanas pamatā, kamēr bērns vēl ir mazs, nozīme ir ģimenei, jo tieši tā sniedz pirmās zināšanas par reliģiju un arī par Bībeli. Pirmkārt, garīgās vērtības ir jāiemāca ģimenē.
Man daudz pieņemamāk būtu ieviest mācību priekšmetu, kurā vispārēji izglītotu par visām pasaules reliģijām un dotu ieskatu bērniem šajā jomā.
Piekrītu, ka pēdējā laikā pastāv tendence, kad kāds politiķis identificē problēmu un kā risinājumu vēlas ieviest jaunu priekšmetu skolu programmās. Šoreiz izskatās, vai tikai daži politiskie spēki ar savu nostāju necenšas savākt vēlētāju balsis. Gribētos gan uzzināt no šī politiskā spēka – vai paši baušļus nepārkāpj? Izskatās, ka šī ideja par obligātu Bībeles mācību tomēr ir priekšvēlēšanu gājiens. Jā tā, tad žēl…
