Kā Dāmokla zobens pār Gulbenes novada domi palaikam jūtams nemiers par un ap projektiem, kas pašlaik tiek realizēti par Eiropas naudu vai tiek virzīti apstiprināšanai tuvākajā laikā. Kritika izskan par veikto darbu kvalitāti, tempiem, projektu jēgu un dārdzību. Sašutums jaušams arī tad, ja daži projekti gandrīz vai pavisam tiek palaisti vējā. Deputātiem šajā spriedzē strādāt un lemt nenākas viegli. Par to – saruna ar Gunti Blūmu, vienu no 17 novada likteņa lēmējiem.
– Tas, ka trīs novada deputāti ir 10.Saeimas vēlēšanu kandidāti, netraucē darbam domē?
– Atlicis vairs tikai viens mēnesis līdz 10.Saeimas vēlēšanām. Uzskatu, ka no laukiem ievēlētie deputāti Saeimā nebūtu sliktāki par tiem, kas tur jau strādājuši līdz šim. Laucinieki noteikti būtu godīgāki. Tomēr skaidrs, ka mūsējiem ir visai nelielas izredzes tikt Saeimā. Cilvēks, kas ir populārs savā novadā, parasti maz ko izsaka vēlētājiem reģionā.
– Gulbene, Stāķi, Stāmeriena – tur realizējamie projekti par Eiropas naudu tiek vairāk pelti nekā slavēti.
– Dzīve ir sarežģīta. Neuzstāju, ka mans viedoklis ir pareizs, bet es saku, ko domāju. Mēs domē esam 17 deputāti. Daudz diskutējam. Ceturtdien domē runājām no pulksten 10.00 līdz 16.00. Tur jau ir tā jēga, ka mums katram ir sava dzīves pieredze, zināšanas. Ja kaut kas darbā neiznāk, kā gribētos, ir jāizrunājas! Uz pasaules nekas nav perfekts. Uz to, protams, ir jāvērš uzmanība un jācenšas mācīties no kļūdām un defektus mazināt. Vienmēr jācenšas uz visu paraudzīties kopumā – saskatot plusus un mīnusus. Iespējams, ka rezultātā plusu būs vairāk nekā mīnusu. Taču, protams, par kļūdām ir jārunā un atbildība ir jāuzņemas pašvaldībai. Diemžēl, mēs esam gatavi nelietderīgi izmantot savu latu, lai iztērētu vēl arī divus Eiropas latus. Katrreiz mums būtu jādomā tā: ko mēs sasniegsim un cik tas maksās. Reizēm liekas, ka lepojamies, ka ir apgūta liela Eiropas nauda. Es to gribētu salīdzināt ar situāciju, kad pārnācis mājās sievai saku: “Esmu apguvis (notriecis) visu pensiju pa vienu vakaru!” Mēs tomēr vairāk esam kā laupītāji, nevis kā saimnieki.
Uzskatu, ka Stāķos būtu citādāk, ja pašā sākumā Stradu pagasta padomes rīcībā būtu bijusi pilnīga informācija, kādas sekas būs ciemata pieslēgšanai Gulbenes ūdensvadam un kanalizācijai. Solīja būvēt par Eiropas naudu un nodrošināt tīru ūdeni. Tā ir patiesība. Taču nepateica visu līdz galam, ka pēc tam lielāks kļūs tarifs. Citādāk ir, kad par Eiropas naudu tiek rekonstruēti ceļi. Lai pa tiem brauktu vai ietu, no iedzīvotājiem maksa netiek prasīta. Tur ir tā atšķirība.
– Bet projektu virzītāji taču nevēlas neko sliktu!
– Mēs neiedomājamies, ka tā ir nodokļu maksātāju nauda – mūsējā un citu Eiropas valstu nodokļu maksātāju naudu. Stāķu gadījumā ir muļķīga situācija. Ciemata ūdensvada un kanalizācijas problēmu varēja atrisināt piecas sešas reizes lētāk, rekonstruējot vietējās komunikācijas. Tagad to darot, izmaksas sadārdzinātos, ņemot vērā, ka jau ir izveidots dārgais variants ciemata pieslēgšanai Gulbenes tīkliem.
– Domē valda spriedze, dažs neiztur, piemēram, kad Stāmerienas pārvaldnieks domes sēdē iesniedza atlūgumu.
– Tur mērķis bija dabūt naudu Stāmerienas sporta halles būvniecībai. Ideja nav slikta, ja atkal nebūtu pārmērību. Dārga halle. Milzu nauda! Halle Gulbenē izmaksāja mazāk.
– Bet speciālisti saka, ka novadā neesot nevienas sporta halles, kas atbilstu standartiem! Visas esot par mazu.
– Nevajag mums tos standartus! Vai tad “Buki” slikti spēlēja basketbolu bez visām standartizmēra hallēm? Bija cilvēks, kas spēja virzīt komandu. Tas ir galvenais! Pie visiem standartiem bez kārtīga līdera tāpat nekā nebūs. Protams, vienmēr var atrast trūkumus, neatbilstību standartiem. Mēs paši arī neesam atbilstoši pēc visiem standartiem.
– Komentējiet nedienas ar Gulbenes ielu rekonstrukciju! Kāpēc darbi apstājušies?
– Uzņēmējs samazina cenas, uzvar konkursā un pēc tam ir problēmas. Ir jāveicina mūsu darbinieku profesionalitāte. Jāprasa precīzāks projektētāju darbs. Ja ne, atrodas kļūdas projektos, sākas pretenzijas. Tad tiek prasīta lielāka samaksa. Ja pašvaldība nepiekrīt, tiek lauzts līgums. Tas nav vienkāršs jautājums.
– Ko domājat par Brīvības ielas iecerēto rekonstrukciju 2 000 000 latu apmērā, kas tomēr nenotiks?
– Mans viedoklis bija, ka šo ielu pašlaik vēl nevajag rekonstruēt, ka iela tagadējā stāvoklī vēl var kalpot vairākus gadus. Posmā starp dzelzceļa pārbrauktuvi un Brīvības pieminekli iela ir diezgan labā stāvoklī. Sliktāk saglabājies ir posms no pagrieziena uz Rēzeknes ceļu līdz slimnīcai. Tomēr deputātu vairākums uzskatīja, ka rekonstrukcija ir nepieciešama. Tā iznāca, ka viena domes darbinieka nolaidības dēļ projekta iesniegšana tika nokavēta. Manuprāt, šis darbinieks bija atlaižams no darba.
– Gulbenieši, kas dzīvo Litenes un Blaumaņa ielā, aktualizējuši pilsētas apvedceļa izveides nepieciešamību!
– Pilsētā satiksme ielās būs vienmēr. Kam gribas klusumu bez sastrēgumiem, tiem jāpērk lauku mājas un jādzīvo tur. Taču taisnības labad jāsaka, ka par Gulbenes apvedceļiem diskusija rit jau kopš padomju laikiem. Mans viedoklis – ja apvedceļš vedīs no Gulbenes uz Rēzeknes pusi, tad no Balviem vieglo transportlīdzekļu vadītāji tur nebrauks. Ja nu vienīgi kravas transports. Citi autovadītāji nevēlēsies pārvarēt liekus kilometrus. Tāpēc būtu jāpēta, vai apvedceļu nevar veidot no Zeltalejas pa bijušo dzelzceļu, tā apejot pilsētu. Tad ceļš saīsinātos!
Gulbene kļūst arvien sakārtotāka, taču dzīve te ir dārga.
– Nepamatoti dārga! Ja komunālie maksājumi mazpilsētā būs lielāki nekā Rīgā, daudzi ekonomiski aktīvie cilvēki izvēlēsies dzīvot galvaspilsētā, kur var atrast darbu un nopelnīt vairāk.
– Darbojāties deputātu komisijā, kas pētīja siltuma tarifu Gulbenē. Ko esat paveikuši?
– Reāli panākuši neko neesam, kaut strādājām daudz un cītīgi. Lūdzām tagadējiem domes ekonomistiem detalizēti izanalizēt Gulbenes siltuma tarifu. Taču viņi saka, ka šajos aprēķinos viss esot kārtībā. Novada domē ir labi speciālisti, tomēr daži nedara to, kas būtu jādara. Ir jāpēta dziļāk! Siltumapgāde Gulbenē ir kļuvusi par privāto biznesu. Uzņēmēji prot pamatot, kāpēc siltuma tarifam Gulbenē ir jābūt lielam. Protams, SIA “Vidzemes enerģija” strādā bijusī Alūksnes Sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbiniece, arī labi juristi. Viņi prot pamatot savus aprēķinus. Taču, kad šie aprēķini tiek nodoti izvērtēšanā pie Sabiedrisko pakalpojumu regulatora, pašvaldībā šai informācijai ir jābūt pieejamai, ir jāanalizē visas pozīcijas un jāformulē savi iebildumi. Līdz šim nekas tāds nav noticis. Tāpēc siltuma tarifs Gulbenē joprojām ir liels.
– Tāpat vajadzētu analizēt arī citus komunālo pakalpojumu tarifus Gulbenē!
– Jā! Ir jācīnās par katru ciparu! Ir cerības, ka siltumapgādē Gulbenē izmaiņas varētu ieviest konkurence. Taču tas var notikt tikai pēc 2014.gada. Līdz tam spēkā ir iepriekš noslēgtie līgumi, pie šādiem nosacījumiem Gulbenē ir grūti kaut ko mainīt.
– Skolu optimizācija novadā jaunajā mācību gadā nenotiks?
– Nenotiks. Ir tā, ka grūti slēgt kādu skolu. Taču jāatzīst – objektīvi tas nav. Vismaz tik daudz esam panākuši, ka tur, kur ir šaubas par turpmāko skolas pastāvēšanu, vairs netiks ieguldīti lieli līdzekļi. Lai nav tā, ka skolai uzceļam sporta halli un pēc gada slēdzam. Latvijā tādi gadījumi ir bijuši. Dzīve piespiež domāt! Bērnu dzimstība pagastā samazinās – tātad vietējā skola pastāvēt nevarēs. Pašvaldībai ir autobusi, var izvadāt bērnus uz skolu arī, ja tā būs tālāk no mājām.
Būtu jāparaugās uz problēmu arī no cita skatpunkta. Mēs skolām sarūpējam modernu aprīkojumu, interaktīvās tāfeles, bet skolēnu sekmes ir ārkārtīgi zemas. Kā to vērtēt, ja izcili aprīkotā skolā 9.klases matemātikas eksāmenā no 21 skolēna 4 ballēm (10 baļļu sistēmā) pāri tikuši tikai deviņi? Rodas pārdomas, ka moderno tehnoloģiju ietekme uz jauno paaudzi nav nemaz tik viennozīmīgi pozitīva. Salīdzinājumam teikšu – kad nebija kalkulatoru, mēs visi pratām reizināt galvā, bet kā ir tagad?
– Vai jūs redzat perspektīvu novada attīstībai?
– Profesors Ervīds Grinovskis ir teicis, ka attīstība ir atkarīga no intelektuālā potenciāla konkrētajā apdzīvotajā vietā. Šodien diemžēl ir tā, ka šis potenciāls lielākoties plūst projām no Gulbenes novada. Taču sabiedrības attīstība nekad nenotiek vienā virzienā. Mākslīgi zinātkāros jauniešus noturēt novadā nevaram, taču ticu, ka pienāks laiks, kad viņi paši vēlēsies atgriezties novadā un palikt šeit.
– Bet mums jau nav cerību uz jaunām darba vietām!
– Cerēt uz jaunu rūpnīcu izveidi un darba vietām tajās nav pamata. Mums ir un būs mežistrādes un lauksaimniecības novads. Tāpēc jāsaprot, jo vairāk mēs protestēsim pret lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, arī pret cūku audzēšanu novadā, jo mazāk varam cerēt uz ekonomisko augšupeju un darba vietu skaita palielināšanos. Mums ir neskaitāmas nomaļas vietas, kur tuvumā nav dzīvojamo māju un kur var nodarboties ar cūku audzēšanu. Nevienam tas netraucētu! Tomēr mums raksturīga ir protestēšana. Protestējam pret bezdarbu un protestējam arī, ja kāds kaut ko grib laukos darīt.
– Latviskā nenovīdība?
– Tā ir liela problēma. Īpaši laukos. Gaužamies par grūtībām, bet vai savs piemājas dārziņš ir apstrādāts?
