“Deputātus neredzēju,
Bet to darbus gan sajutu.
Gan tie spieda, gan tie lieca,
Manas tautas muguriņu.”
„Jēci, nav taču Līgosvētki, kad apdzied un kritizē dažādu rangu pārstāvjus.”
„Nav jau nu, nav, bet nākamie taču būs, tiem es arī gatavojos.”
„Tā jau gan – viss jāsāk darīt laikus. Laikus arī jāizlemj politiskie jautājumi, jo mēs, vēlētāji, esam iesoļojuši, tā sakot, politiskajā taisnē. Un šeit kļūdīties nedrīkst, jo sekas var izrādīties sāpīgas!”
„Nu jā, to pašu jau saka mana Amālija,” Jēcis norūc, ”viņa svītrošot tos deputātu kandidātus, kuri balsojuši par pensiju un pabalstu samazināšanu, lai tie neielavās arī 10.Saeimā un nejauc gaisu pārējiem, un neapspiež savu tautu. Kur tas redzēts, ka letiņiem nav darba, jākar kaklā ubaga tarba un jādodas plašajā pasaulē laimi meklēt?! It kā trūktu darāmā savās mājās. Tā arī ar tiem novada deputātiem, kuri kandidē uz nākamo Saeimu. Vispirms būtu parādījuši, ko ir paveikuši savā novadā, cik jaunu ražotņu ir izveidojuši, par cik samazinājuši bezdarbnieku skaitu. Tad arī varētu runāt par augstākiem amatiem. Dzīve ir un paliek dzīve ar visu pozitīvo un negatīvo ievirzi. Ir grūti mainīt cilvēku domāšanu un aklu cerību. Mēs, ja ne visi, tad daudzi, vēlamies demokrātiskās vēlēšanās vēlēt valsts prezidentu un uzticēt tam vadīt valsti. Vēlamies deputātus, kuri pārstāvēs mūsu intereses Saeimā. Bet 20 gadu laikā līdz šim līmenim neesam izauguši. Mums tas tīši vai netīši tiek pausts no varas pārstāvjiem, ka mēs neesam vēl spējīgi objektīvi domāt un ievēlēt pareizo valsts prezidentu un īstos Saeimas deputātus. Mēs joprojām balsosim par partiju sarakstiem, kuru priekšgalā ir „lokomotīves”, bet aiz tām bijušie un izbijušie iepriekšējo Saeimu deputāti, kuri ar savu darbību jau diskreditējuši gan paši sevi, gan apmuļķojuši velētājus. Nu kā var tā būt, ka veterinārārsts ir aizsardzības ministrs?! Nu varbūt vēl veselības ministrs viņš varētu būt, jo dakteris ir dakteris – vai tas lopu vai cilvēku. Un tādā garā jau daudzus gadus tiek aizmirsts par cilvēka specialitāti un spējām attiecīgajā nozarē. Ja esi tās partijas biedrs, kura ir pie varas, un labs cilvēks, vari sēdēt jebkuras ministrijas vadošajā krēslā. Bet – ja āzi ieceļ par dārznieku, tad no dārza ražu negaidi! Bet mēs ievēlam, ceram un gaidām!
Tā nu pienākušas 10.Saeimas vēlēšanas, bet vēlēšanu likums nav mainīts. No tā var secināt, ka atkal būs tie paši vēži no dažādām kulēm sabērti vienā. Un runāt mēs varam, bet mainīt neko nespējam, jo tas ir liegts. Protams, ka tie, kas netiek glaudīti pa spalvai, rūc nepatikā. Bet vai varam aizmirst, piemēram, privatizācijas sertifikātus, kas maksāja 28 latus? Tos palaida brīvajā tirgū un ar to iesēja nabadzību, bet blēži tika pie bagātības. Cilvēkus aplaupīja „Banka Baltija”, rijīgā „Parex banka”. Tika iznīcinātas darba vietas, aizklapējot rūpnīcas un citas ražotnes. Latvijā cilvēku mirstība ir divreiz lielāka nekā dzimstība. Kāpēc?
