Uzzinot, ka sekmīgi īstenots Latvijas vēsturē pirmais nacionālā šķērsgriezuma pētījums par iedzīvotāju sirds un asinsvadu veselības stāvokli, pirmā doma ir egoistiska – atkal man nepajautāja! Taču reāli aptaujāti, pat nosvērti, apmērīti un citādi izzināti ir 4022 cilvēki, kas dod apjoma ziņā līdz šim nebijušu, statistiski ticamu, ieskatu sirds veselības jomā Latvijā. Salīdzinot ar iepriekš Latvijā veiktajiem epidemioloģiskajiem un veselības uzvedības pētījumiem, nav notikusi būtiska situācijas uzlabošanās, taču tā daudz neatšķiras no daudzu citu Eiropas valstu datiem, pirmos rezultātus komentē Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta sirds veselības veicināšanas projektu vadītāja Iveta Bajāre.
Atlasa pēc nejaušības principa
No 1966. līdz 2000.gadam Latvijā veikti vairāki sirds un asinsvadu slimību un to riska faktoru epidemioloģiskie pētījumi, taču tie neaptvēra visas Latvijas iedzīvotājus, to dizains nebija atbilstošs starptautiski pieņemtajai praksei, un, ņemot vērā atsevišķu medicīnas nozaru straujo attīstību pēdējo 10 gadu laikā, piemēram, invazīvajā kardioloģijā, iepriekšējo pētījumu dati bija novecojuši, skaidro I.Bajāre. Tāpēc valstiski svarīgi bija veikt visas Latvijas populācijas “šķērsgriezuma” epidemioloģisku pētījumu, kas novērtētu esošo situāciju un kalpotu par pamatu, lai veiktu attiecīgus neatliekamos un pēctecīgos profilaktiskos pasākumus. Tas izdarīts ar Rietumu Bankas labdarības fonda atbalstu.
Piedalīties pētījumā tika uzaicinātas 6000 personas, atlasei izmantojot Iedzīvotāju reģistra datus, kur ikvienai personai vecumā no 25 līdz 74 gadiem, ko pētnieki sauc par “darbspējīgu”, bija vienādas izredzes iekļūt paraugkopā. Katrā vecumā grupā ar 10 gadu intervālu tika uzrunātas 300 sievietes un 300 vīrieši. Atsaucība bijusi nepilni 70 procenti, un beigās vien 3807 anketas datubāzes veidošanas un ekspertīzes procesā tika atzītas par atbilstošām rezultātu analīzei. Taču arī tas ir pietiekami statistiski ticamai pārstāvniecībai.
Mēra riska faktorus
Pēc pētījuma datiem var spriest, ka paaugstināts glikozes līmenis asinīs ir trešdaļai, bet kopējā holesterīna līmenis – trim ceturtdaļām Latvijas iedzīvotāju. Turklāt būtiski paaugstināts holesterīna līmenis kā izplatīta parādība konstatēts jau pēc 35 gadu vecuma. Sabiedrībā joprojām valda mīts, ka par holesterīna līmeni jāsāk uztraukties tikai pēc 40 gadu vecuma, kad arī sāk domāt par smēķēšanas atmešanu vai veselīgāku dzīvesveidu.
Nevar teikt, ka holesterīns ir slikts un kaitē veselībai, publikācijās skaidro Latvijas Kardioloģijas institūta direktors Vilnis Dzērve. Holesterīns ir neaizvietojams materiāls katras dzīvās šūnas veidošanā. Taču jāņem vērā, ka ir “labais” un “sliktais” holesterīns. Holesterīns un citi tauki nešķīst asinīs, pārnešanai no asinīm uz šūnām un otrādi vajadzīgi lipoproteīni, kas ir divu veidu – zema un augsta blīvuma. Tikai zema blīvuma ir “sliktais” holesterīns, jo, pārsniedzot normu, tas nogulsnējas asinsvadu sieniņās un samazina asinsvada caurlaidību. Visvairāk to uzņem ar treknu gaļu un trekniem piena produktiem.
Taču, ja kopējā holesterīna skaitlis jau pārsniedz normu, nepietiks tikai ar izmaiņām ēdienkartē – būs jāapmeklē ārsts un jālūdz speciālista padoms. Ja trijos mēnešos neizdodas normalizēt holesterīna līmeni ar diētu, jāsāk lietot medikamenti atbilstoši principam, ka tas nav tik kaitīgi kā augsts holesterīns.
Piespiež domāt
Sirds veselības diēta līdzinās Vidusjūras diētai, kas mazina asinsvadu saslimšanu risku – vairāk trekno zivju, augļu, dārzeņu, olīveļļas. Mazāk piena tauku un cūkgaļas. Asinsrite tikai priecāsies, ja uzturā būs mazāk sāls – ne velti savulaik bija ideja par “sāls nodokli”, pamatojot, ka tikai nauda ir pietiekami efektīvs ierocis paradumu koriģēšanai.
Smēķētājiem ar lieko svaru veselības apdrošinātāji ārzemēs par polisi jau sen liek maksāt vairāk, teic kardiologs Alfrēds Lībiņš. Savukārt Eiroparlamenta deputāts, Enerģētikas komitejas loceklis Bendts Bendtsens plati smaida par jautājumu, vai dāņi tiešām ir tik zaļi un veselīgi domājoši, ka visi cenšas braukt ar divriteņiem. Izrādās, izšķirošais ir naudas jautājums – degviela ir tik dārga, ka gribot negribot pēc iespējas vairāk jākāpj uz velosipēda. Taču braukšanai ar divriteni ir vairāki ieguvumi, viens no tiem – tāpat kā skriešana, tā gādā par labu, vienmērīgu slodzi sirdij, kas savukārt ļauj ietaupīt medicīnas tēriņus un būt labā formā gan darbā, gan mājās.
Uzziņai:
Vidējais sirds slimības izraisošo riska faktoru skaits:
25–34 gadu vecumā vīriešiem – 2,5 riska faktori, sievietēm – 1,5.
Līdz ar vecumu skaits pieaug līdz 3,5 riska faktoriem vīriešiem un 3,0 – sievietēm, taču pēc 64 gadiem novērojama riska faktoru skaita samazināšanās vīriešiem un stabilizācija sievietēm.
Paaugstināts asinsspiediens ir 53 procentiem vīriešu un 40 procentiem sieviešu.
Normāls ķermeņa masas indekss ir tikai 28 procentiem iedzīvotāju, aptaukošanās – 30,6 procentiem.
Paaugstināts glikozes līmenis asinīs bija 33,6 procentiem respondentu.
NO PĒTĪJUMA DATIEM
Pēc Latvijas kardiologu biedrības datiem, sirds un asinsvadu slimības ir galvenais – 56 procentos gadījumu – nāves cēlonis, otrajā vietā atstājot onkoloģiskās saslimšanas.
