Dzirkstele.lv
Ģenerālprokuratūrā noslēgusies pārbaude par materiāliem un kriminālprocesiem, kuros kā iespējami vainīgā persona norādīts Leons Rusiņš. Par to informē Aiga Eiduka, Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre.
Pārbaudē pastiprināti tika izvērtēta prokuratūras atbildīgo amatpersonu rīcības likumība, pamatotība, savlaicīgums, realizējot tām uzliktos pienākumus.
Lai izdarītu objektīvus secinājumus, pārbaudes laikā pieņemta virkne paskaidrojumu no kriminālprocesus veikt pilnvarotajām amatpersonām, tostarp par savstarpējo sadarbību un komunikāciju par cietušās 2022.gada 15.septembra prokuratūrā iesniegtā iesnieguma virzību, tā izskatīšanas gaitu un kontroli, kā arī par prokurora komunikāciju ar cietušās juridiskās palīdzības sniedzēju. Pārbaudes laikā veikti vairāki prokurora reaģēšanas pasākumi.
Ar ģenerālprokurora 2024.gada 15.janvāra pavēli Austrumzemgales prokuratūras prokuroram piemērots disciplinārsods – prokurora mēnešalgas samazināšana 20 procentu apmērā uz sešiem mēnešiem, kas saskaņā ar Prokuratūras likumu konkrētajā gadījumā ir otrs bargākais soda veids.
Prokurors, pildot viņam kā amatpersonai ar Kriminālprocesa likumu noteiktos amata pienākumus, nav precīzi ievērojis procesuālās tiesību normas, kā arī ir pieļāvis Prokuratūras likuma prasību pārkāpumus. Prokurora rīcība nav atbildusi vienam no kriminālprocesa pamatprincipiem – kriminālprocesa obligātums, kas fiksēts Kriminālprocesa likuma 6. pantā un uzliek pienākumu amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats.
Pie soda noteikšanas tika ņemts vērā, ka prokuroram nav spēkā esošu disciplinārsodu, kā arī viņa attieksme pret konstatētajiem likuma pārkāpumiem. Prokurora izdarītie likumpārkāpumi vērtējami kopsakarā ar to, ka prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu Prokuratūras likumā noteiktās kompetences ietvaros. Prokuroram kā tiesu varas amatpersonai ir priekšzīmīgi jāievēro normatīvo aktu prasības un nav pieļaujams, ka prokurors pats izdara likumpārkāpumus. Konkrētajā situācijā ievērojami cietis prokuratūras prestižs, kā arī sabiedrības uzticība tiesu varai kopumā, ir iestājusies personas nāve, savukārt vienīgi cēloņsakarības neesamība dod iespēju aprobežoties ar disciplināratbildību.
Pārbaudes materiāli jautājumā par vēl viena prokurora iespējamā disciplinārā pārkāpuma fakta konstatēšanu saskaņā ar Prokuratūras likumu iesniegti Prokuroru atestācijas komisijai, kur turpinās to izvērtēšana.
Prokuratūra informē, ka iestādē īstenota pārvaldības procesu pārskatīšana un pilnveide, tostarp veikta dokumentu un informācijas aprites kārtības izvērtēšana, ar mērķi izveidot optimāli funkcionējošu un efektīvu procesu prokuratūras pamatdarbības nodrošināšanai. Ir pārskatīti un vērtēti vairāki iekšējie tiesību akti, tostarp par rīcību un informācijas sniegšanu kriminālprocesos un par Ģenerālprokuratūrā saņemto dokumentu (korespondences) tālākas virzības noteikšanu.
Tāpat prokuratūra informē, ka pēc notikušā traģiskā notikuma Jēkabpilī, kad tika nogalināta 1983.gadā dzimusi sieviete, Saeima būtiski palielināja maksimālos sodus par draudiem nonāvēt, vajāšanu un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, proti, maksimālais brīvības atņemšanas sods par šiem noziegumiem tika palielināts no trīs mēnešiem uz trīs gadiem. Prokuratūras ieskatā pašreizējais tiesiskais regulējums ļauj daudz efektīvāk apturēt varmākas pirms vēl ir iestājušās traģiskas sekas.
