10. Bānīša svētki par spīti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem pulcēja vairākus simtus interesentu, kas izbaudīja braucienu vilcienā un piedalījās pasākumos bānīša pieturvietās. Tālredzīgākie svētku dalībnieki bija apāvuši gumijas zābakus un līdzi paņēmuši lietussargus. Viņiem nelabvēlīgie laika apstākļi nespēja kaitēt.
“Bijām rēķinājušies ar mazliet lielāku auditoriju. Tomēr dzelzceļa specreisā uz Bānīša svētkiem Gulbenē no Rīgas atbrauca 80 cilvēku,” “Dzirkstelei” saka SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” valdes loceklis Toms Altbergs.
Svētkos piedalījās arī citi šā uzņēmuma valdes locekļi. Starp viņiem arī dzelzceļa vēstures pārzinātājs Andris Biedriņš. Viņš sagaidījis bānīti Papardes stacijā, kur pasažierus pieturvietā priecēja improvizācija par laupītāju tēmu. Kopā ar priekšniekiem Bānīša svētkus svinēja arī uzņēmuma darbinieki, kas ikdienā nodrošina pasažieru vilciena kustību.
Šoreiz bez tvaika lokomotīves
Bānītis svētku dienā pasažieru pārvadājumus ikdienas ritmā neveica. Vilciens svinēja svētkus kopā ar visiem, kas šajā dienā gribēja būt kopā. Trīs vagonos varēja sasēsties visi, kas to vēlējās. Svētku rotā ietērptā lokomotīve starp pasažieru vagoniem lepni vilka arī akurātu kravas vagonu, kura saturs svētku dalībniekiem palika neatklāts. Kā vienmēr svētku dalībnieki vēlējas fotografēties pie bānīša.
Lai kā gribējās, tomēr šoreiz objektīvu apstākļu dēļ svētkos bija jāiztiek bez tvaika lokomotīves. “Tā mums ir liela problēma. Nekad neviena tvaika lokomotīve mūsu uzņēmumam nav piederējusi. “Marisa” ir igauņu lokomotīve, tā ir atdota atpakaļ un atrodas Igaunijā. Tādi ir mūsu līguma nosacījumi. Un tā lokomotīve, kas tagad mums iedota “Marisas” vietā, arī pieder igauņiem. Līgums paredz, ka mums arī tā ir jāsaremontē un tad varēsim kādu laiku izmantot. Šīs otras lokomotīves sakārtošana ir ļoti darbietilpīgs process, diemžēl trīs gadu laikā neesam spējuši darbu paveikt, jo lokomotīves tehniskas stāvoklis ir sliktāks nekā sākumā bijām domājuši. Ja arī nākamgad to nebūsim dabūjuši kārtībā, būs jāraksta iesniegums par darba attiecību pārtraukšanu ar igauņiem, jo ilgāk vairs garumā vilkt nevarēs,” saka T.Altbergs.
Gulbenes stacijā viss bija kā vienmēr – pūtēju orķestris, burzma, Trīne (Astrīda Vilciņa) un citi Tautas teātra aktieri lomās, protams, viesus eleganti apkalpoja populārās bānīša bufetnieces, kurām sortimentā bija uzfrišināta ēdienkarte.
Stāmerienas stacijā tradicionālais bazārs vilināja ļaudis kā medus pods. Piedalījās 25 tirgotāji! Starp viņiem – arī vietējie Stāmerienas ļaudis ar saviem mājražojumiem. Diemžēl šoreiz pietrūka vienīgi mājās ceptas tortes, kādu svētkos parasti varēja iegādāties. Izrādās, ka viena vietējā cepēja ir devusies peļņā uz ārzemēm, bet otrai šoreiz bijis ģimenisks pasākums ārpus Bānīša svētkiem.
Toties Stāmerienas tirgū varēja nobaudīt melleņu ķīseli ar klimpām, ko bija sarūpējušas viešņas no Lubānas.
Stāmereniete Gaida Vīksniņa “Dzirkstelei” lepojas, ka visu svētku programmu pagastā vietējie iedzīvotāji ir organizējuši paši. Tieši Stāmerienas dzelzceļa stacijā kopā ar grupu “Alise” iesākās un vēlāk Kalnienas klubā turpinājās zaļumballe kopā ar grupu “Kreisais pagrieziens”.
G.Vīksniņa saka, ka Stāmerienas cilvēku atsauksmes par svētkiem ir labas. Protams, visus ir saviļņojuši burvju mākslinieki. “Tas, ka māksliniece bija iekšā ziepju burbulī, visiem bija brīnums. Prieks, ka par spīti lietum burbuļu laišana izdevās,” viņa saka. Savu sēņu kolekciju uz Stāmerienu atveda Dabas muzejs. Priecēja arī Alūksnes skaistie jaunieši – titulu “Mis un Misters Alūksne” ieguvēji. Brīnišķīgs bijis viņu priekšnesums ar siena vākšanu, piedaloties īstiem zirgiem un kumeliņam no vietējās “Pilssētas” saimniecības. Vienlaikus G.Vīksniņa piebilst, ka lietus aizbaidījis daudzus, kas sākumā bija pieteikušies dalībai svētkos Stāmerienā.
Beidzas līgums ar valsti
T.Altbergs stāsta, ka no paša sākuma ir stāvējis blakus bānītim pirms desmit gadiem, lai nosargātu vienīgo Latvijā un Baltijā līdz šim vēl regulāri kursējošo pasažieru pārvadājumu vilcienu 33 kilometrus garajā šaursliežu dzelzceļa līnijā Gulbene – Alūksne. “Es arī uzņēmos šo risku. Bet priekšgalā mūsu uzņēmumā tobrīd bija Osvalds Lucāns – tagadējais Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs. Viņš gāja visiem pa priekšu kā buldozers,” viņš saka.
Tomēr T.Altbergs uzver, ka atkal pienācis brīdis, kad jācīnās par bānīša pastāvēšanu. “Šogad mums beidzas līgums ar valsti par pakalpojuma nodrošināšanu regulārajos pasažieru pārvadājumos. Atkal ir jāsaspringst. Svētki ir beigušies, un mēs metamies pārliecināt mūsu Satiksmes ministrijas darbiniekus, ka bānītis ir sabiedrībai nepieciešams un ka viņam ir jāpastāv pasažieru pārvadājumos.”
Bānītis nevar pastāvēt bez valsts dotācijas. Kādreiz tie bija 100 000 lati gadā. Tagad summa ir dubultliela. Viens iemesls – pasažieru pārvadājumi vilcienā izmaksā dārgāk nekā pārvadājumi maršruta autobusā. Vēl viens iemesls – SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” maksā “Latvijas dzelzceļam” par tā infrastruktūras izmantošanu, kas izmaksu ziņā tie ir 50 procenti no visas valsts dotācijas. “Mēs maksājam par to, ka vienkārši braucam pa šaursliežu dzelzceļa sliedēm. Tās remontē “Latvijas dzelzceļš”, uzņēmums arī noorganizē kustību dzelzceļa līnijā un uztur dzelzceļa staciju,” saka T.Altbergs. Otra dotācijas puse tiekot izmantota samaksai par degvielu, remontiem, darbinieku algām. Faktiskā summa, ar kuru var rīkoties SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis”, tādējādi esot aptuveni tāda pati kā 2002.gadā.
