Cilvēka un zirga savstarpējās saprašanās procesu jāsāk veidot pēc iespējas agrāk. Gan cilvēka, gan arī zirga attīstību spēcīgi ietekmē pirmajos dzīves gados gūtie iespaidi.
Cilvēka un zirga savstarpējās saprašanās procesu jāsāk veidot pēc iespējas agrāk. Gan cilvēka, gan arī zirga attīstību spēcīgi ietekmē pirmajos dzīves gados gūtie iespaidi.
“Zirgs ir cilvēka draugs, partneris, darbarūķis un dažam maizes pelnītājs, kā piemēram, mums,” saka zemnieku saimniecības “Induļi” īpašniece Terēze Kirkenšteine, kam ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze zirgu audzēšanā. Tā kļuvusi par Kirkenšteinu ģimenes tradīciju. Iespējams, ka mazdēls Ričards, kam nākammēnes paliks trīs gadi, to turpinās arī trešajā paaudzē.
Runā savā valodā
Vilis Stukulis grāmatā “Ieskaties un ieklausies zirgā” raksta, ka ikvienam ar zirgkopību saistītam cilvēkam jāzina ne tikai tas, kas teikts zirga ciltsdokumentos un ko var pats ieraudzīt, bet arī jāsaprot, kāda ir zirga psihe. Cilvēkam, lai sazinātos ar zirgu, jāapgūst valoda, kādā zirgi saprotas cits ar citu. Taču tas nebūt nav viegli, bet kāds “zirgu valodas” vārdnīcas sastādītājs atzinis, ka veiksmīgas cilvēka un zirga sadarbības nolūkā cilvēkam pa pusei pašam jākļūst par zirgu. “Zirgs visu saprot, tikai nemāk pateikt. Patiesībā jau zirgs saka, tikai mēs nesaprotam,” cilvēka un zirga savstarpējās attiecības raksturo T.Kirkenšteine. Interesanti, ka lielās zirgaudzētavās zirgi nesarunājas ar cilvēku, bet mazās zirgaudzētavās cilvēka un zirga saskarsme ir ciešāka – ieejot stallī, zirgi jau bubina. Katrs zirgs gluži kā cilvēks ir individualitāte. Zirga skaistumu nosaka izskats un pēc iespējas lielāks augums.
Nepiedod pāridarījumus
“Zirgs no saimnieka gaida mīlestību un maizi, bet nespēj piedot, ja saimnieks pret viņu izturas rupji. Zirgs to atceras ilgi,” skaidro T.Kirkenšteine. Viņa stāsta, ka slavenajam sacensību “Rankas derbijs” čempionam Rodastro savulaik Tērvetē esot nodarīts pāri.
“Viņš to bieži atminas un sacensībās pēkšņi mēdz celties pakaļkājās,” saka T.Kirkenšteine. Nereti, ja cilvēks slikti izturējies pret zirgu, tad mācību procesā viss ir jāsāk no jauna .
Nemāca, kad ir “bērns”
Labi kopta zirga mūžs ilgst pat 25 gadus, kad viņš ir spējīgs sportot un ražot kumeļus. Zemnieku saimniecībā “Induļi” ir 22 zirgi, kas ievesti no Zviedrijas.
“Salīdzinājumā ar Latvijas zirgiem viņiem ir lielāks darba potenciāls, taču raksturs ārzemju zirgiem ir sliktāks, un viņiem vajadzīga īpaša pieeja,” ir pārliecināta T.Kirkenšteine. Viena zirga uzturēšana gadā izmaksā apmēram 400 latu. Pamatbarībai izmanto auzas, sienu un arī skābsienu.
Lai zirgu sagatavotu sporta sacensībām, ir jāvelta pieci gadi. “Trīs gadu vecumā var uzsākt apmācību. Ātrāk to nevar darīt, jo tad zirgs vēl ir “bērns” un mācīto slikti uztver. Astoņu gadu vecumā jau var gaidīt labus rezultātus,” atzīst T. Kirkenšteine. Apmācības procesā ir vajadzīga pacietība un laiks. Grūtāk zirgam esot iemācīt atsevišķus elementus – pasāžu (augstie rikši gaitā) un piafē (augstie rikši uz vietas).
Bez naudas nevar
T.Kirkenšteine Latvijā redz perspektīvu tikai labiem zirgiem. Skumīgi esot skatīties, kā tiek likvidētas zirgaudzētavas ar lielu pieredzi.
“Acīmredzot izturēs tikai tie, kam ir pamats zem kājām,” secina T.Kirkenšteine. Piedalīšanās sacensībās ir dārgs prieks, tāpēc bez finansiāla atbalsta būtu grūti.
“Nevar sūdzēties, jo valsts zirgaudzētājiem palīdz. Subsīdijas gan piešķir, taču tikai labākajiem,” skumji secina zirgu audzētāja. Nākamgad februārī, kad sāksies jaunā sezona, iecerēts piedalīties Latvijas čempionātos. “Pirms tam gribam aizbraukt uz Baltkrieviju, kur mači paredzēti slēgtās manēžās. Jāmēģina sevi parādīt arī ārpus Latvijas. Tā mums būtu laba reklāma,” domā T.Kirkenšteine.
Ticējumi
Ja saskaita 99 baltus zirgus, tad, kurš pēc tam pirmais roku dod, ar to jāprecas.
Ja zirgs, braukt sākot, ceļ labo kāju papriekš, tad būs laime, ja kreiso – tad nelaime.
Zirgi jākaļ vecā mēnesī, lai pakavi nediltu.
Ja sapnī zirgs izjūdzas, tad dzīve izputēs.
Zirgs ar baltām kājām ir dzimis pie zagļa.
Pie nama durvīm nevar siet zirgu, tad neizprec meitas.
