Uldis Boldāns, students Latvijas jūras akadēmijā: – Neapšaubāmais līderis pirmsvēlēšanu aptaujās “Saskaņas centrs” turpina palielināt savu elektorātu, solot gan uzņēmējdarbības stimulēšanu, gan sociālo taisnīgumu, gan finansiālo stabilitāti.
Ieceru politiskajā programmā “Saskaņas centram” ir ļoti daudz, vismaz pirmsvēlēšanu aģitācijā tā izskatās daudz pārāka par citām, jo tā ir strukturētāka, detalizētāka un pamatotāka. Tā nesola tikai konstantu labklājības uzlabošanos bez pamatojuma, kur ņemt naudu attiecīgajām transformācijām, reorganizācijām, taču, piemēram, apvienības “Par labu Latviju” programma ir pilna ar solījumiem, kuri diemžēl netiek pastiprināti ar konstruktīvu paskaidrojumu, kādi finanšu instrumenti vai avoti, lai to sasniegtu, tiks izmantoti. Noteikti ir jāizceļ “Saskaņas centra” vēlme samazināt sabiedrības materiālo noslāņošanos, ieviešot progresīvo ienākuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokli, tā uzlabojot visas sabiedrības labklājību, kā arī stimulējot ekonomiku ar vietējā patēriņa palielināšanu. Nedaudz “Saskaņas centra” kompetenci padara nestabilu Jāņa Urbanoviča, Ministru prezidenta amata kandidāta, nespēja atbildēt uz dažiem žurnālistu jautājumiem kontekstā ar partijas politisko programmu, kas liek noprast, ka viņš ļoti virspusēji to pārzina. Taču kopumā “Saskaņas centrs” ir starp kvalitatīvākajiem politiskajiem spēkiem a priori vismaz uz papīra 2010.gada vēlēšanās.
Aivars Začs, vēstures pētnieks: – Latvija ir latviešu tautas tēvu zeme, kur mums jābūt brīviem izšķirties un lemt par savu turpmāko dzīvi neatkarīgi no draugu labvēlības un nelabvēļu naida.
10.Saeimas ievēlēšanu nākamie tautas kalpi, esošie deputātu kandidāti, uztver kā pūles saglabāt valstī stabilitāti. Vai mēs visi esam vienas un tās pašas nabadzības balsis? Noguruši no tukšiem solījumiem. Neviens vairs nevar pārsteigt. Politisko partiju apvienības “Saskaņas centrs” Vidzemes vēlēšanu apgabala līderis Ivans Klementjevs atbildēs var nesaspringt. Droši vien “saskaniešus” stiprina pārliecība, ka trešdaļa balsu no 100 deputātu mandātu vietām tik un tā ir “kabatā”.
Virsotņu stabilitāte reti kad atkarīga no pašām virsotnēm. No mums atkarīgs, vai jaunieceltie deputāti jutīsies neatliekamie un vienīgie, kas pelnījuši sev rītdienu. Lai nebūtu tās dziļās plaisas, kad dotie solījumi vienā naktī pārvēršas griezienos un cirtienos. “Saskaņas centra “ atbildēs neko neizsakošie vārdu savienojumi – optimizēsim, progresīvās skalas ieviešana, valsts programmas, uzņēmējdarbības aktivizēšana, inovācija, nodokļu iekasēšana. Viena vienīga faktu konstatācija un rīcības imitācija – mēs atdzīvināsim. Vai tās ir pieredzējuša politiķa atbildes? Piemēram: “Bez tām laukos var “nomirt” pēdējā dzīvība, bet to pieļaut nedrīkst.” Vai “Šobrīd veselības sistēma “klibo”, to vajag atveseļot.”
Par spīti politiķu solījumiem, svarīgi zināt, vai esam spējīgi kārtot savas dzīves paši?
Politiķiem ir jāsaņemas tautas interešu aizstāvēšanai vistiešāk un vislabāk.
Astrīda Vilciņa, kultūras darbiniece: – Aizvakar noklausoties “Saskaņas centra” premjera amata kandidāta Jāņa Urbanoviča sarunu ar žurnālistu Egilu Zariņu, kā arī izlasot šo interviju ar deputātu kandidātu Ivanu Klementjevu, saprotams, ka “Saskaņas centra” mērķis ir strādāt uz to, lai Latvijā dzīvotu draudzīgi un laimīgi cilvēki. Lai cilvēkam ir drošības izjūta un stabili dzīves apstākļi, ir darbs ar regulāriem ienākumiem, kur nodokļu slogs no nabadzīgajiem tiks pārdalīts uz bagātajiem, kur pensijas tiks izmaksātas pilnā apmērā, beidzot tiks aizstāvēti nabadzīgie. Netiks pieļauta pēdējās dzīvības nomiršana laukos, slēdzot mazās skolās, tiks izveidota pieejama veselības aprūpe, nebūs nabadzīgu reģionu, zels tautsaimniecība, politiķi strādās kopā ar profesionāļiem, sabalansēti tirgosies ar Austrumiem un Rietumiem. Pilsonība tiks dota, kādu vien vēlies un visiem, un galvenais – atveseļojot valsts ekonomiku, neizpatiks Maskavai un nepieļaus Maskavas invāziju Latvijā. Tas taču silda mūsu grūtā laika novārdzinātās sirdis un priecē ausis. Šie ir pareizi vārdi, ko tad lai es te saku, tikai kaut kad sen vēstures grāmatās to jau esmu lasījusi un mācījusies. Taču tie ir un paliks tikai skaisti vārdi un lozungi. Tā ir sava veida balsu pirkšana un aicināšana iet balsot. Mani tas uztrauc un dara ļoti piesardzīgu. Cilvēkiem ir krietni jāpadomā, cik tas viss ir realizējams un cik darbi attaisnos šos vārdus un solījumus.
