Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā strauji turpina samazināties iedzīvotāju skaits. Tā šogad pusgada laikā mūsu jau tā iedzīvotāju skaita ziņā ne sevišķi lielā valsts ir piedzīvojusi samazinājumu vēl par gandrīz 10 000 cilvēku.
Pusgada laikā dzimuši tikai 9630 cilvēki, toties miruši 15 250 mūsu valsts iedzīvotāji, protams, ļoti liels joprojām ir aizbraucēju skaits, tiesa, šo skaitu droši vien precīzi neviens nevarēs pateikt. Un tā vien šķiet, ka tieši aizbraucēju skaits turpinās palielināties arvien vairāk.
Šobrīd uz politiskās skatuves tiek spēlēts lielais teātris un solīta “debesmanna ar pienu” un “zelta kalni”, taču cilvēki jau ir sapratuši, ka tas viss ir veltīgi un lielākā daļa solījumu tāpat netiks izpildīti – tā mēs jau dzīvojam no vienām vēlēšanām līdz nākamajām. Pēc vēlēšanām parasti atklājas, ka solīto nevar izpildīt, bet jādara ir gluži pretēji – nevis jāpalielina, jāpaaugstina un tamlīdzīgi, bet jāsamazina un jānogriež. Un tad mēs vēl gribam, lai cilvēki šeit paliek un mierīgi dzīvo, pareizāk sakot, eksistē? Jau šobrīd tiek runāts par pārtikas cenu pieaugumu šoruden, tiek apsvērta arī nodokļu palielināšana. Ja jau tās algas būtu milzīgas, taču lielākā daļa saņem minimālo algu. Ja valstī nebūs skaidra plāna, kā risināt nodarbinātības problēmu, un arī rīcības šajā jautājumā, domāju, pēc kāda laika aizbraucēju skaits kļūs vēl lielāks. Lai politiķi necer, ka cilvēki atgriezīsies vienkārši tāpat, tikai tāpēc, ka viņiem svešumā ļoti pietrūkst dzimtās zemes. Mums katram ir jādomā un jāvērtē savas izdzīvošanas iespējas.
