Zobu erozija kļūst par arvien biežāk sastopamu problēmu, kas tieši ietekmē zobu veselību un izskatu. Pirms dažiem gadu desmitiem šī problēma skāra gados vecākus cilvēkus, jo zobi nodila līdz ar vecumu vai no nepareizas un agresīvas tīrīšanas, pārāk cietām birstītēm. Izmainoties mūsu uztura paradumiem, zobu erozija kļūst “jaunāka”.
Arvien iecienītāks kļūst skābi saturošs uzturs: augļi, sulas visu gadu; bezalkoholiskie dzērieni ar citronskābi, fosforskābi (limonādes, “Cola”, “Fanta”); vīns; melna kafija; ūdens ar citrusaugļiem; marinēti produkti ar etiķskābi u.c.
Zobu erozija ir skābju ietekmes izraisīta zobu emaljas dilšana. Zobu bojāšanos jeb kariesu veicina mutes dobumā dzīvojošo baktēriju radītās skābes, bet zobu eroziju veicina skābes no pārtikas. Skābe nonāk tiešā kontaktā ar zoba emalju, un tā kļūst mīkstāka, sākas demineralizācija, kad no emaljas izskalojas minerālvielas. Tīrot zobus tūlīt pēc ēšanas, šo mīksto emaljas virskārtiņu noslaukām nost. Lai ātrāk atgūtu mutē nepieciešamo pH līmeni, ieteicams tūlīt pēc ēšanas, padzeršanās vai našķošanās muti kārtīgi izskalot ar ūdeni. Var pakošļāt košļājamo gumiju bez cukura, lai mutē ātrāk sarodas siekalas, kas ir zobu dabīgā aizsargsistēma. Zobus ieteicams netīrīt uzreiz pēc ēšanas, bet vismaz pēc pusstundas.
Daudziem cilvēkiem ir pazīstama nepatīkama sajūta, kad asas un īslaicīgas sāpes moka zobus, ēdot aukstu vai karstu pārtiku, saldumus, ieelpojot aukstu gaisu. Tas liecina par jutīgu zobu emalju. Īslaicīgi šādas sajūtas var būt arī pēc profesionālās ārstēšanas, higiēnas vai zobu balināšanas. Zoba emalja formējas un nobriest apmēram līdz 18 gadu vecumam. Pusaudžu gados emalju var sabojāt, lietojot augošajai emaljai kaitīgas zobu pastas, piemēram, baltinošās un balinošās. Laikus jākoriģē nepareizs sakodiens, jo saspiesta zobu rinda veicina ēdienu atlieku un baktēriju pastiprinātu uzkrāšanos. Skolēnu vecumā nepieciešamas regulāras vizītes pie higiēnista un zobārsta, jo strauji mainās piena zobi uz pastāvīgajiem. Mūsdienu bērniem bieža problēma ir šauri žokļi, kad kādam jaunajam zobam nepietiek vietas. Arī zobu erozija pusaudžiem un jauniešiem kļūst arvien izplatītāka problēma.
Vēl viena problēma, kas veicina zobu nodilumu, ir bruksēšana jeb zobu griešana. Tas pārsvarā notiek neapzināti – miegā vai stresa situācijās. Ar gadiem tas izpaužas kā stipri nodilušas zobu kožamvirsmas.
Zobu eroziju novēro arī pie atviļņa slimības, kad mutē nonāk kuņģa skābe. Tas notiek guļot vai arī pie izteiktām atraugām ar kuņģa sulas iekļūšanu mutē.
Arī bulīmija un anoreksija veicina izteiktu zobu eroziju, jo arī pie šīm slimībām zobiem ir saskare ar kuņģa sulu.
Maziem bērniem rodas izteiktas priekšzobu erozijas jeb pudeļkariess, ja bērnu regulāri naktīs dzirdina ar sulām vai saldinātām tējām, baro ar mākslīgajiem piena maisījumiem. Ja atļauj dienā staigāt pa māju ar sulas vai tējas pudelīti rokā, tā augu dienu un nakti zobiņiem piedāvājot skābi. Daudzi vecāki joprojām aizmirst, ka bērnam zobiņi jāsāk kopt, kā izšķiļas pirmais piena zobiņš.
Daļā gadījumu, lai novērstu zobu jutīgumu vai eroziju, pietiks ar speciālām zobu pastām, diegošanu un varbūt vēl kādu mutes higiēnas palīglīdzekli, bet nopietnākos gadījumos jāārstē arī cēlonis, konkrētā saslimšana organismā. Katrā ziņā laikus jākonsultējas ar savu zobārstu un higiēnistu, lai nenonāktu pie neatgriezeniskiem zobu izskata un veselības bojājumiem.
Zobu veselību ietekmē imūnsistēma, ģenētiskie faktori, siekalu sastāvs, mutes dobuma higiēna, diētas paradumi un vēl daudzi citi priekšnoteikumi. Jo attīstītāks civilizācijas līmenis un „sabojātāka” pārtika, jo diemžēl sliktāka zobu veselība.
Gribu atgādināt, ka līdz 18 gadu vecumam bērniem higiēnas pakalpojumus vienu reizi gadā apmaksā Valsts norēķinu centrs, kā arī zobu labošanu pie zobārstiem, kuriem ir līgums par bērnu ārstēšanu.
