Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā strauji
turpina samazināties iedzīvotāju skaits. Tā šogad pusgada laikā
mūsu jau tā iedzīvotāju skaita ziņā ne sevišķi lielā valsts ir
piedzīvojusi samazinājumu vēl par gandrīz 10 000 cilvēku.
Pusgada laikā dzimuši tikai 9630 cilvēki, toties miruši 15 250 mūsu
valsts iedzīvotāji, protams, ļoti liels joprojām ir aizbraucēju
skaits, tiesa, šo skaitu droši vien precīzi neviens nevarēs
pateikt. Un tā vien šķiet, ka tieši aizbraucēju skaits turpinās
palielināties arvien vairāk.
Šobrīd uz politiskās skatuves tiek spēlēts lielais teātris
un solīta “debesmanna ar pienu” un “zelta kalni”, taču cilvēki jau
ir sapratuši, ka tas viss ir veltīgi un lielākā daļa solījumu tāpat
netiks izpildīti – tā mēs jau dzīvojam no vienām vēlēšanām līdz
nākamajām. Pēc vēlēšanām parasti atklājas, ka solīto nevar
izpildīt, bet jādara ir gluži pretēji – nevis jāpalielina,
jāpaaugstina un tamlīdzīgi, bet jāsamazina un jānogriež. Un tad mēs
vēl gribam, lai cilvēki šeit paliek un mierīgi dzīvo, pareizāk
sakot, eksistē? Jau šobrīd tiek runāts par pārtikas cenu pieaugumu
šoruden, tiek apsvērta arī nodokļu palielināšana. Ja jau tās algas
būtu milzīgas, taču lielākā daļa saņem minimālo algu.
Ja
valstī nebūs skaidra plāna, kā risināt nodarbinātības problēmu, un
arī rīcības šajā jautājumā, domāju, pēc kāda laika aizbraucēju
skaits kļūs vēl lielāks. Lai politiķi necer, ka cilvēki
atgriezīsies vienkārši tāpat, tikai tāpēc, ka viņiem svešumā ļoti
pietrūkst dzimtās zemes. Mums katram ir jādomā un jāvērtē savas
izdzīvošanas iespējas.
