Šonedēļ gan preses izdevumos, gan TV ziņu raidījumos joprojām informē par saindēšanos ar sēnēm. Vai nav traģiski? – ieēd dievinātās bērzlapju karbonādes un pagalam esi! Tāds liktenis piemeklējis arī pensionāri no Smiltenes, kas aiz labas sirds ar šo kārumu uzcienājusi arī kaimiņus. Slimnīcās nokļuvuši jau deviņi indīgo sēņu upuri. Mediķi cīnās par piecgadīgās meitenītes dzīvību. Tas, protams, nav patīkami.
Taču tas neattur mani ik rudeni doties mežā sēņot. Nav jaukākas atpūtas par šo! Gan izstaigājies esi, gan svaigu gaisu saelpojies, gan papriecājies par dabas jaukumiem, tajā pašā laikā sēņu grozā sarindodams ekoloģiski tīru gardumu – sēnes. Jūtos droša par savām zināšanām, lasot šīs dabas veltes. Ja nepazīstu – nelasu! Ak, šīs baravikas, kas šogad aug griezdamās! Sirdi silda gandarījums, ka ziemai pārtikas krājumu būs vairāk. Vienam otram tas ir liels atspaids, domājot par to, kā pabarot ģimeni gan tagad, gan ziemā.
Ārzemnieki brīnoties par latviešu apsēstību ar sēņošanu. Latvija nu savu sēņošanas māniju rādīšot arī pasaulei. Tūrisma aģentūra “Lauku ceļotājs” izveidojusi pat īpašu piecu dienu sēņošanas piedāvājumu tūristiem, cerot, ka tā viņiem būs interesanta izklaide. Piemēram, japāņi uz Latviju braucot, lai paši savām acīm redzētu kaut ko īstu.
Secinājums – Latvija vēl tiktāl nav samaitāta, lai mēs uz ārzemēm dotos brīnīties par rasotu zāli, koku šalkoņu, dzīvu gliemezi uz baravikas cepures vai par spāri virs ezera spoguļa, kur ūdenī rotaļājas zivis. Mēs vēl elpojam svaigu gaisu un dzīvojam zaļi. Novērtēsim un saudzēsim to, kas mums ir!
