No septiņiem Gulbenes novada pārstāvjiem, kas kandidē 10.Saeimas vēlēšanās, visatpazīstamākie ir trīs. Turklāt vietējā politikā viņu ceļi ir krustojušies jau sen. Šie cilvēki ir Nikolajs Stepanovs, Saulcerīte Indričeva un Mārtiņš Kokars. Katrs pārstāv savu politisko spēku Vidzemes sarakstā: N.Stepanovs – 8.
“Par labu Latviju”, S.Indričeva – 7. Zaļo un Zemnieku savienībā, M.Kokars – 7. “Pēdējā partijā”.
Visi trīs laika gaitā partijas piederību ir mainījuši. N.Stepanovs savulaik ir bijis komunistiskās partijas biedrs, turpretim S.Indričeva un M.Kokars nekad tajā nav sastāvējuši. Turpretim atjaunotajā brīvvalstī N.Stepanovs visu laiku ir bijis uzticīgs Tautas partijai. Savukārt S.Indričeva agrāk jau Saeimas vēlēšanās kandidējusi no Jaunās partijas, bet M.Kokars to reiz jau darījis, pārstāvot politisko apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.
Personības
Jaungulbenietis N.Stepanovs uz krēslu Saeimā pretendē pirmo reizi mūžā. Līdz šim viņa darbošanās ir bijusi saistīta ar pašvaldību. Padomju laiku kolēģi atceras: pēc izglītības būdams skolotājs, viņš vienmēr pratis būt inteliģents, korekts un reizē komunikabls. N.Stepanovs vietējās varas virsotnē spējis noturēties visos politiskajos vējos. Jau iepriekšējā sasaukumā viņš vadīja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomi un dara to arī pašlaik. “Pa pakāpieniem esmu gājis un pieredze man ir,” viņš saka.
Jaungulbeniete S.Indričeva pašvaldības darbam veltījusi 19 gadus. Viņa pēc pirmās izglītības ir mediķe, pēc otrās – zooinženiere un pēc trešās – maģistre pedagoģijā. “Kopš 1989.gada decembrī es tiku ievēlēta Jaungulbenes pagasta padomē un vadīju šo pašvaldību līdz 2009.gada jūlijam,” viņa stāsta. Pa visam S.Indričeva četrus gadus ir vadījusi arī rajona padomi līdz 2001.gadam. Tagad viņa ir novada domes deputāte un vada Attīstības un īpašumu nodaļu.
Gulbenietis M.Kokars deviņdesmitajos gados sešus gadus vadīja Gulbenes pilsētas domi. Pirms tam viņš strādāja Gulbenes siltumtīklu uzņēmumā. Ar viņa svētību Gulbenē tika uzstādīti siltuma skaitītāji daudzdzīvokļu mājās, sākās arī siltumtrašu rekonstrukcija. Strādājot domē, M.Kokars Gulbenei izgādāja Dānijas valdības it kā dāvinātos šķeldas apkures katlus, par kuriem vēlāk tomēr nācās samaksāt. Rezultātā pašvaldība bija tuvu bankrotam. Tieši tādā kritiskā brīdī deputāti varu pilsētā nolēma nodot citās rokās un par mēru kļuva N.Stepanovs, kurš izveda pilsētu no finansiālām grūtībām. Šobrīd M.Kokars ir saistīts ar apdrošināšanas pakalpojumu biznesu. Papildus augstākajai lauksaimnieka izglītībai viņš ieguvis jurista diplomu.
Konkurence
Savulaik N.Stepanovs pārgājis ceļu gan M.Kokaram, ieņemot viņa vietu pilsētas domes vadītāja amatā, gan S.Indričevai, kurai tika atņemts rajona padomes priekšsēdētājas krēsls. Vai šo trīs cilvēku attiecībās ir saglabājusies spriedze?
“Neapšaubāmi rūgtums paliek, ja cilvēks sola vienu, bet dara citu,” atzīst S.Indričeva.
“Mēs ar N.Stepanovu viens otram roku dodam. Tā ka viss ir kārtībā. Satiekoties mēs nebēgam viens no otra pretējā ielas pusē, aprunājamies. Mums ir lietišķas attiecības,” saka M.Kokars. Viņš piebilst – “loģiski, ka uzskati var būt atšķirīgi, jo katrs pārstāvam savu partiju”.
N.Stepanovs bilst, ka tāda ir vēlēto amatu specifika – nevienam krēsls netiek piešķirts uz mūžu. “Ja esi izsmēlis potenciālu, labāk ir dot ceļu jaunajiem,” viņš saka.
Tā iznācis, ka jaunizveidotajā Gulbenes novada domē deputātam N.Stepanovam vairs netika piešķirts neviens vadošs amats. “Zināmā mērā tas bija likumsakarīgs rezultāts,” saka S.Indričeva. Viņa noliedz, ka amata nepiešķiršana novada domē būtu tulkojama kā atriebība N.Stepanovam.
Vecie Tautas partijas kolēģi atzīst, ka N.Stepanovs jau kādu laiku bija pamazām kļuvis paviršs attiecībās ar vietējiem cilvēkiem. Mēdzis kaut ko apsolīt un aizmirst. Bijis jūtams, ka visas viņa domas ir “plašākos ūdeņos” – Vidzemes plānošanas reģionā.
Tomēr daudzi iedzīvotāji joprojām N.Stepanovu uzskata par pilsētas vadītāju un, satiekot viņu uz ielas, pārmet nepabeigtus projektus, nočammāto tranzītielas rekonstrukciju. “Nodaļai, kuru domē vada S.Indričeva, par to būtu jānes vislielākā atbildība. Bet diemžēl tiek uzskatīts, ka viss ir normāli, viss ir labi,” saka N.Stepanovs. Arī M.Kokars tranzītielas rekonstrukcijas projekta palaišanu vējā raksturo līdzīgi: “Tā ir nolaidība.”
Pārmetumi
M.Kokars izsaka nožēlu, ka novada centrā šodien tiek realizēti tikai tie projekti, kuru iestrādes bijušas laikā, kad pilsētas domi vadīja N.Stepanovs un pat M.Kokars. “Šodien jaunu iestrāžu ir maz. Tas ir skumji. Projekti – tas ir ilgtermiņa darbs,” saka viņš. M.Kokars arī kritizē kvalitāti, kādā tiek realizēti projekti pilsētā. Viņam joprojām nav skaidrs, kāpēc pilsētā bija jāsašaurina ielas un jāveido “kabatas”, kuras ziemā nav iespējams iztīrīt.
“Neviens projekts nevar būt tik perfekts, ka darba procesā nenāktos kaut ko mainīt, precizēt,” saka N.Stepanovs. Viņaprāt, tagadējās domes darbinieku vainas pārvelšana uz “nekvalitatīviem projektiem” neiztur kritiku. “Draugi mīļie, kālab jūs tur sēžat? Tāpēc, lai pielabotu, lai risinātu!” uzskata N.Stepanovs. Viņš brīdina, ka Eiropas nauda uz novadu neplūdīs mūžīgi. Šodien pazaudēto diezin vai varēs atgūt rīt. “Nevar dzīvot tikai šodienai, ir jādomā par perspektīvu. Ja kāds to nespēj, nav ko aizņemt vietu krēslā,” saka N.Stepanovs.
Viņam nav saprotama ažiotāža ap jauno ūdensvadu Stāķu virzienā. “Gadiem tika gādāts par risinājumu, lai cilvēkiem būtu pieejams tīrs, atdzelzols dzeramais ūdens, kanalizācija. Piepeši tas ir slikti!” neizpratnē viņš ir.
Gulbenes siltumapgādē N.Stepanovs neredz lielu problēmu. “Siltuma cena Gulbenē diemžēl ir samērā augsta, salīdzinot ar maksātspēju, taču šī cena ir mazāka nekā valstī vidēji,” viņš saka. Turpretim M.Kokars saka: “Viennozīmīgi siltuma cenas dubultošana Gulbenē bija vajadzīga tikai tālab, lai segtu iedzīvotāju parādus. Tie, kas maksā, samaksā arī par tiem, kas nemaksā. Atgūstot parādus, uzņēmums gūst peļņu.” Viņaprāt, siltuma tarifs Gulbenē tika mākslīgi palielināts. “Sašķidrinātās gāzes katla uzstādīšana bija vajadzīga tikai tāpēc, lai sadārdzinātu izmaksas. Tāpat jaunais katls nopirkts par pārāk dārgu cenu,” uzskata M.Kokars.
S.Indričeva arī saņem kritiku par darbu, vadot Jaungulbenes pagastu, piemēram, par jezgu ap laikus nenoteikto servitūta ceļu pie Ušura ezera, jo šis apstāklis līdz baltkvēlei sanaidojis iedzīvotājus gan savā starpā, gan attieksmē pret novada domi. Viņa atzīst – pārmetumi liecina, ka, iespējams, situācija mainījusies un tagad bija jāmeklē un tika atrasti atbilstoši risinājumi.
Uzkrājumi
Organizācija “Delna” par korupcijas risku uzskata faktu, ka 2007.gadā N.Stepanovam skaidrā naudā ir bijuši uzkrāti 10 000 lati. “Tas viss ir publicēts! Neko neesmu slēpis! Nekas nav zagts!” komentē N.Stepanovs.
S.Indričeva atzīstas, ka arī viņai ir skaidras naudas uzkrājums, jo nesen viņai parādu atmaksājusi kāda radiniece.
M.Kokars par sevi saka, ka “dotajā brīdī uzkrājumu makā nav”.
Sakari
Novadā vienmēr tiek daudzināts, ka tādi sakari, kādi ir N.Stepanovam, neesot nevienam citam vietējam politiķim. “Ar cilvēkiem ir jāprot atrast kopēju valodu. Ir jāprot būt diplomātam. Tikai sēdēt kabinetā un justies pārgudram, tas nenāk par labu ne politiķim pašam, ne darbam, ko dara, ne iedzīvotājiem,” uzskata N.Stepanovs.
S.Indričeva viennozīmīgi piekrīt tam, ka N.Stepanovam patiešām ir lieli sakari. “Viņš ir ilgstoši strādājis augstos amatos, viņam neapšaubāmi ir sakari ar dziļām saknēm. To nedrīkst novērtēt par zemu. Taču paaudzes mainās un neviens nav neaizstājams,” viņa saka.
M.Kokars uzsver, ka šajā valstī diemžēl “ir vajadzīga pazīšanās, ir vajadzīgi sakari”, taču tas liecinot tikai par vienu – “jo lielāka korumpētība, jo lielāki sakari ir nepieciešami”. M.Kokars uzskata, ka “priecāties par sakariem nozīmē priecāties par korumpētu valsti”.
Uzticība
N.Stepanovs ir bijis nemainīgi uzticīgs Tautas partijai no tās dibināšanas brīža. Viņa autoritāte politikā ir Andris Šķēle.
S.Indričeva stāsta, ka savulaik darbojusies Jaunajā jeb tā saucamajā Ainara Šlesera un Raimonda Paula partijā. Taču tā izjuka. Zaļo un Zemnieku savienībā viņa darbojas aptuveni trīs gadus. S.Indričevas autoritāte politikā ir Augusts Brigmanis. “Patīk viņa spēja saglabāt aukstasinību un nestrebt karstu,” viņa saka.
M.Kokars ir aizgājis no politiskās apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK laikā, kad tur sākās šķelšanās. Īsi pirms Saeimas vēlēšanām viņš izvēlējās pilnīgi jaunu politisko spēku – “Pēdējo partiju” -, pieslienoties svaigiem spēkiem, viņaprāt, godīgām idejām.
