Par spīti rudenīgi dzestrajam vējam un lietusmākoņiem Vecgulbenes muiža sestdien svinēja pirmos muižas svētkus “Senatne – izaicinājums mūsdienām”.
Svētkos piedalījās deviņi īstie baronu fon Volfu dzimtas pēcteči. Interesanti, ka tieši 18.septembrī apritēja 135. kāzu gadadiena baronam Heinriham fon Volfam un baronesei Marisai, kuri 19.gadsimtā izveidojuši lielāko daļu muižas teritorijas, kas šobrīd pamazām tiek atjaunota sākotnējā izskatā. Viņi pils parkā nolaidās ar helikopteru.
Skanot dziesmai par Gaujas laivinieku, Marisas dīķī Baltās pils parkā tika palaisti četri ziedu plosti. No Gulbenes iedzīvotāju dārzos augušajiem rudens ziediem tos bija darinājušas vietējās floristes. Svētkus atklāja Vecgulbenes muižas līdzīpašnieks Jurģis Ābele un mudināja ikvienu pārliecināties, cik daudz paveikts muižas kompleksa atjaunošanā. Baronu dzimtas pēctecis Maikls de Volfs, uzrunājot svētku dalībniekus, atzina, ka viņam un citiem dzimtas pārstāvjiem ir patīkami te atrasties. Jāpiebilst, ka Heinrihs fon Volfs ir viņa vecvectēva onkulis. Pils parkā bija izvietots arī dirižabļa modelis, bet grāfa Cepelīna lomā uz brīdi bija iejuties Stāmerienas pagasta amatierteātra aktieris Vilis Kļaviņš. Izskanot sagaidītāju apsveikuma uzrunām, Dailes teātra aktieru Laura Dzelzīša un Gundara Silakaktiņa mudināts, barons Heinrihs fon Volfs un Marisa iejuka kopējā svētku norisē.
Atlika tikai izvēlēties
Bērni vizinājās ponija mugurā vai kopā ar vecākiem sēdās greznos senatnīgos zirgu pajūgos, lai vizinātos pa muižas parku, mācījās izgatavot “vāverītes”, kas bijusi iecienīta rotaļlieta zemnieku bērniem, kā arī pastaliņas, ko bija iespējams paņemt kā suvenīru no šiem svētkiem. Citi iesaistījās muižas laiku spēlēs, apmeklēja keramiķes Ingrīdas Cepītes darbu izstādi “Rudenīgais zelts” jaunajā Vecgulbenes muižas keramikas suvenīru ražotnē, uz Baltās pils terases nobaudīja tradicionālo muižas ēdienu – “Zirga zupu”, klausījās, kā muižas parka stāstus dziesmās izstāsta grupa “Bumerangs”. Interesentu visu dienu netrūka arī amatnieku un stādu tirdziņā, kur rosījās gan vietējie ražotāji, gan no tālienes sabraukušie. Muižas pils parks svētku laikā papildinājās arī ar jauniem koku stādījumiem.
Gaida otro atdzimšanu
Vecgulbenes muižas kompleksa atjaunošanā jau ir ieguldīts 6,1 miljons latu, bet, lai atjaunotu vēl citus muižas objektus, nepieciešams vēl tikpat liels ieguldījums. Preses konferencē Vecgulbenes muižas līdzīpašnieks J.Ābele informēja, ka otro atdzimšanu gaida Baltā pils. Kultūras ministrijā ir iesniegts un tiek izskatīts Baltās pils terases renovācijas projekts programmā, kas paredz finansējumu privāto valsts kultūras pieminekļu atjaunošanai. Sākts darbs arī pie tehnisko projektu izstrādes par Baltās pils, rotondu, skatu torņa, dārznieka mājas un 110 metru gara gājēju tilta atjaunošanu. Plānots no jauna izveidot arī visas statujas, kas atradušās muižas teritorijā, izmantojot senās fotogrāfijas. Šiem darbiem nepieciešami aptuveni 5 miljoni latu. Tiklīdz tiks atvērti Eiropas Savienības fondu projekti līdzfinansējuma saņemšanai, darbs pie muižas kompleksa atjaunošanas turpināsies.
