Masu mēdijos izskanējusi neprecīza informācija par māju nosaukumu likvidēšanu un adrešu piešķiršanu.
Valsts zemes dienests (VZD) informē, ka pašvaldību un iedzīvotāju satraukumam par to, ka īpašumiem tiek atņemti vēsturiskie nosaukumi nav pamata. Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka māju nosaukumi drīkstēs būt tikai individuālajām sētām ārpus ciematiem, bet pilsētu un ciemu teritorijās visām mājām ir jāpiešķir numurs, kas piesaistīts ielas nosaukumam nenosaka, ka tiek atņemti īpašumu nosaukumi. Tāpat ēku īpašniekiem nav jāsteidz izmaiņas adresē reģistrēt Zemesgrāmatā.
Šobrīd spēkā esošie Adresācijas sistēmas noteikumi nosaka, ka pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai piešķir numuru ar piesaisti ielas nosaukumam.
Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur nav ielu, līdz ielu izveidei apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai saglabā vai piešķir nosaukumu. Mēneša laikā pēc ielu izveides un nosaukumu piešķiršanas tām pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pieņem lēmumu par apbūvei paredzētās zemes vienības vai ēkas nosaukuma maiņu, aizstājot to ar numuru un piesaistot ielas nosaukumam. VZD norāda, ka šāda norma nav principiāli jauna.
VZD norāda, ka īpašuma nosaukums un adrese nav viens un tas pats. Adresi piešķir īpašumā ietilpstošajam adresācijas objektam – ēkai vai apbūvei paredzētai zemes vienībai. Jau šobrīd daudziem īpašumiem ir piešķirti to vēsturiskie nosaukumi, bet šo īpašumu sastāvā esošajiem adresācijas objektiem katram sava adrese. Vienā īpašumā var ietilpt vairākas ēkas ar pilnīgi atšķirīgu funkcionalitāti, piemēram, dzīvojamā ēka, izglītības iestāde, tirdzniecības ēka u.tml. Pat ja šīs ēkas atrodas uz vienas zemes vienības un pieder vienam īpašniekam, katrai no tām būs sava adrese.
Attiecībā uz plašsaziņas līdzekļos minētajiem finansiālajiem izdevumiem, kas varētu rasties iedzīvotājiem, jo pēc pašvaldības lēmuma saņemšanas mājas īpašniekam ir jādodas uz Zemesgrāmatas nodaļu, lai iesniegtu nostiprinājuma lūgumu, paskaidrojam, ka šāds apgalvojums nav pamatots. Normatīvie akti šobrīd neparedz obligātu īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu maiņu gadījumos, kad tiek mainīta adrese. Tādējādi līdz adreses maiņai izdotie dokumenti (piemēram, zemesgrāmatu apliecības), kuros ir fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā esoši un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas pats dokumenta turētājs.
Informāciju par notikušajām izmaiņām Valsts adrešu reģistrā vairums valsts reģistru saņem automātiski datu apmaiņas ietvaros. Šo reģistru skaitā ir Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēma, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Iedzīvotāju reģistrs (kura datus izmanto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra), Uzņēmumu reģistrs, Pašvaldību vienotā informācijas sistēma u.c. Arī Latvijas Pasts savā informācijas sistēmā periodiski aktualizē adrešu informāciju atbilstoši Valsts adrešu reģistra datiem.
