Aptaujātie zemnieki sašutuši par birokrātiju: ar papīriem vairāk darba nekā uz tīruma

Pirmdien, 5.februārī, visā Latvijā, arī Gulbenē lauksaimnieki sāka iepriekš saskaņotu miermīlīgu protesta akciju. Protesta mērķis – pievērst uzmanību un rast risinājumu daudziem lauksaimniecības nozares jautājumiem, kas jau ilgstoši netiek risināti. Kā novēroja “Dzirkstele”, apmēram 70 traktori, kā arī vieglās automašīnas, ar kurām ieradās lauksaimnieki, pulcējās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “VAKS” Gulbenes filiāles teritorijā Beļavas pagastā. Starp protesta dalībniekiem arī zemnieku saimniecība “Zaķīši”. Pirms doties braucienā caur Gulbeni, lauksaimnieki gatavojas – pie traktoriem tiek piestiprināti dažādi saukļi.

Pulksten 11.00 traktortehnikas un vieglo automašīnu kolonna sāka kustību no “VAKA” pa Brīvības ielu līdz Šķieneriem un atpakaļ. Protesta akcijas Gulbenē organizators Andris Gargurnis “Dzirkstelei” stāsta, ka Šķieneri izvēlēti par galapunktu, jo tur ir laukums, kur tik lielam tehnikas daudzumam apgriezties un doties atpakaļ pa Brīvības ielu.

A.Gargurnis stāsta, ka protesta akcijai bija pieteikušies zemnieki ar 30 traktoriem un tādi, kas bija gatavi ierasties ar vieglajām automašīnām, lai atbalstītu. Pirmdienas rītā pirms protesta akcijas sākuma A.Gargurnis domāja, ka tomēr varētu būt aptuveni 50 traktori, bet ieradās vēl vairāk. “Lauksaimniekiem sasāpējušas lietas, par to arī dodas protestā. Protests ir miermīlīgs, uzmanības pievēršanai, nav doma kaut ko nobloķēt. Satiksme, protams, tiks palēnināta,” teica A.Gargurnis.

Papīru darbu vairāk nekā uz tīruma

Biedrība “Zemnieku saeima”, kas izsludināja lauksaimnieku protesta akciju, informē, ka nozares pārstāvji izvirzījuši konkrētas prasības zemkopības ministram Armandam Krauzem – Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēju importa aizliegumu; 5% samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes atjaunošanu Latvijas augļiem, ogām, dārzeņiem; nozares konkurētspējas veicināšanu; birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē; plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

Lauksaimnieks Renārs no Alūksnes novada, kurš ir “VAKA” biedrs, “Dzirkstelei” stāsta, ka birokrātija, kāda tā ir tagad, apgrūtina lauksaimnieka darbu – tā vietā, lai strādātu, lauksaimniekiem ar fotofiksāciju kontrolējošām iestādēm jāpierāda katra sava darbība uz lauka. “Lielākā sāpe – papīru kārtošana. Tagad papīra darba vairāk nekā uz tīruma. Brauc, bildē. Man traktorists strādā tīrumā un viņam nav tāda telefona, ar ko fotografēt, un varbūt cilvēks jau ir gados un uz “jūs” ar jaunajām tehnoloģijām un to nemaz nespēj, tad man no aizmugures jābrauc un jābildē. Pats tikmēr neko citu nevari izdarīt. No Alūksnes novada mēs te esam vairāki ieradušies piedalīties protesta akcijā, “ stāsta lauksaimnieks.

Zemnieks Juris Krēsliņš no Līgo pagasta arī laikrakstam apstiprina, ka birokrātija traucē. “Administrējot subsīdiju lietu, vairāk iztērē, nekā ir ieguvums. Tur tak arī sēž “štatnieki” un rēķina. Pusgadu rēķināja, tad nedaudz izmaksāja. Vajag vienkāršāk,” uzsver J.Krēsliņš un turpina, ka šī protesta akcija ir kā žests ministram, lai risina sasāpējušās problēmas.

Ja vajadzēs, gatavi piedalīties atkal

Zemnieku saimniecības “Zaķīši”, kas ir Smiltenes novadā, bet robežojas ar Gulbenes novadu, īpašnieks Ralfs Kauliņš piedalās protesta akcijā, jo ir pret to, ka no Krievijas ienāk “asiņainie graudi”. Uzzinot, ka būs protesta akcija, uzreiz bija gatavs tajā piedalīties, tā paužot savu attieksmi.

“Šim protestam noteikti būs rezultāts. Ja ne, tad 12.februārī būsim Rīgā. Atsaucība ir liela, es pat brīnos, ka tik liela atsaucība,” saka R.Kauliņš.

Arī Alvis Lācis, kurš ieradies uz protesta akciju, pārstāvot Jaungulbenes pagasta zemnieku saimniecības “Rugāji”, ir gatavs 12.februārī kopā ar citiem lauksaimniekiem doties uz Rīgu gadījumā, ja netiks sadzirdēti. Arī viņam tāpat kā citiem nav pieņemamas birokrātiskās prasības. “Lielā birokrātija – tas ir vistrakākais. Agrāk birokrātija nebija tik traka. Varēja sadzīvot, bet tagad ir ļoti traki. Pārbaudes arī brauc. Spiež līdz pēdējām. Visus mazos zemniekus grib izpostīt. Mēs esam bioloģiskā saimniecība un nodarbojamies ar gaļas liellopu audzēšanu, un burtiski mūs birokrātijas ziņā visu laiku spiež zemē. Mēs saimniekojam trīs paaudzēs – mani vecāki, es, bērni. Mums ir divas saimniecības – “Rugāji un “Lauksaimniecības skola 18”, kas pieder māsai. Mēs cīnīsimies un mēģināsim šajā situācijā kaut ko panākt. Varbūt uzreiz šī protesta akcija neko neatrisinās, bet tuvākajā laikā noteikti, ka jā. Bet, ja visi striķi trūks, tad esam gatavi 12.februārī braukt uz Rīgu. Šī protesta akcija ir miermīlīga, neesam brutāli. Tas, kas notiek citās valstīs protestu laikā, ir mazliet pārspīlēti. Mēs nākam ar miermīlīgumu, mums ir jādzīvo, un, ja nebūs mūs, tad nebūs nekā cita. Kad uzzināju, ka būs protesta akcija, uzreiz biju gatavs piedalīties. Cepuri nost mūsu zemniekiem, kas dara un cīnās. Mums Jaungulbenes pagastā katru otro mēnesi notiek sapulces. Tās rīko zemnieks Alvils Pētersons. Sapulcēs pārrunājam visus jaunumus, tiklīdz bija runas par protestu, bijām uzreiz “par” un teicām, ka piedalīsimies. Jāatbalsta savējie un jāparāda, ka mums tomēr arī ir spēks,” saka A.Lācis.

Kooperatīvās sabiedrības “VAKS” Gulbenes filiāles vadītāja Vita Jonase arī “Dzirkstelei” apliecina, ka lauksaimnieki visvairāk ir nemierā ar birokrātiju. “Katrs darbs jāfiksē. Tā jaunā sistēma, kas ir izveidota… Savadīt to. Pati esmu palīdzējusi, bet, ja vēl tā kārtīgi darbotos. (Atskaišu sistēma līdzīgi kā e-veselība ir ar tehniskām nepilnībām, ikdienā lietotājiem radot papildu problēmas – red.) Un kam tas vajadzīgs? Kas tos datus analizēs? Protams, par lietām, ko esi izdarījis, ir jāatskaitās, bet to var katrs savā sistēmā veidot un veikt,” saka V.Jonase.

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.