Uldis Boldāns, students Latvijas jūras akadēmijā: – Spēcīgs mārketings un elektorāta piesaistes programma, kas ir lakonisku solījumu un vīziju apkopojums dažādos masu saziņas līdzekļos un informācijas platformās, apvienību “Par labu Latviju” padara par vienu no atpazīstamākajām partijām šajās vēlēšanās. Sabiedrībā plaši tiek pieminēti un aprunāti šīs partijas solījumi, iespējas un arī saukļi gan pozitīvā, gan negatīvā aspektā, bet arī negatīva reklāma ir reklāma, kas tikai vairo atpazīstamību. Neapšaubāmi partijām tas ir īpaši svarīgi pirmsvēlēšanu laikā, taču diez vai apvienības “Par labu Latviju” veikto pasākumu kopums aģitācijas laikā ļaus tiem uzvarēt vēlēšanās. Diemžēl šīs partijas ieceres ir pārāk optimistiskas, ņemot vērā pašreizējo fiskālo aparātu un valsts budžetu kā tādu. Pozitīvi noteikti jāvērtē vēlme samazināt ēnu ekonomikas proporciju, taču ar nodokļu likmes samazināšanu vien nepietiks un šeit būtu jābūt kvalitatīvi izstrādātam nodokļu iekasēšanas plānam. Daudzi meklē iespējas maksāt pēc iespējas mazākus nodokļus, jo katra patriotiska pilsoņa interesēs nav palielināt savas nodokļu izmaksas. Gunta Ulmaņa atbildes gan nerada pārliecību par stingru nostāju visos jautājumos, drīzāk norāda uz prasmi izvairīties no neērtiem jautājumiem, kas it īpaši rada šādas konotācijas jautājumos par Latvijas reģionālo attīstību – šajā kontekstā apvienībai “Par labu Latviju” konkrētas sagataves nav. Taču, lai arī kāda būtu apvienības un tās pārstāvju pārliecība, tai noteikti ir nodrošināta vieta valdībā, ja vēlēšanās uzvarēs “Saskaņas centrs”.
Aivars Začs, vēstures pētnieks: – Pēc Otrā pasaules kara latviešiem vienīgā un patiesi svarīgākā ir tautas izdzīvošana, pastāvēšanas jautājums. Tam ir nepieciešams pozitīvs risinājums. 10.Saeimas vēlēšanas saistās ar cerībām un lūkošanos nākotnē.
Apvienības “Par labu Latviju” valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis uzsver, ka programmas neatņemamā sastāvdaļa ir arī daudzie noslēgtie memorandi. Apvienībā ietilpst Tautas partija un LPP/LC. Māc aizdomas, ka “Par labu Latviju” garīgā un citā ziņā būs iepriekšējo varas partiju – Tautas partijas un LPP/LC – atkārtojums, kuri “saskrūvējušies” būvēt mūsu dzīvi mūsu vietā.
Gudri dibināta apvienība, kuras piederīgie sita cits citam saujā, noslēdzot uzticīgu savienību.
“Par labu Latviju” konstatē, ka šobrīd neiekasēto nodokļu veidā kasei garām aiziet aptuveni 3 miljardi latu. To varot mazināt ar saprātīgu nodokļu apmēra noteikšanu. Bet, lai to visu sakārtotu, manuprāt, ir nepieciešamas strukturālas reformas pašās daudzajās ministrijās, kuru skaits mazināms.
Apvienība deklarē – “esam par progresīvo nodokli”. Bet nenorāda termiņu, kad tas būtu ieviešams. Mēs bieži vien ilgi visu ko domājam, prātojam un nevaram vien izlemt. Uz papīra tas viss izskatās efektīgi, bet dzīvē neiemiesojas, pazūd ierēdņu daudzajos kabinetos aizmirstībai. Kāpēc?
Produktīva ir ideja katrā mācību priekšmetā izveidot vienu obligāto mācību grāmatu, par ko valsts samaksājusi autortiesības. Tālākais solis būtu vēlams, ja valsts centralizēti mācību grāmatas pasūtītu izdevniecībām konkursa kārtībā. Rezultātā par saprātīgām cenām tās būtu iegādājamas.
Par kvalitatīvu un pieejamu medicīnisko aprūpi laukos G.Ulmaņa atbildēs nekas jauns neparādās.
Interesants šķiet secinājums – neatliekamā medicīniskā palīdzība un slimnīcas valstij izmaksā dārgāk nekā tas, ka cilvēki var saņemt valsts kompensētos medikamentus un par brīvu apmeklēt ārstus…
Šādas atbildes būtu pieņemamas nevis kā vērtības pašas par sevi, bet tikai kā līdzeklis tālākiem skaidrojumiem un meklējumiem.
Apvienība “Par labu Latviju” ir ar savu ideoloģiju un mitoloģiju. Visām 10.Saeimā startējošām partijām būs problēmas,- uzticamo sabiedroto meklēšana. G.Ulmanis pavēstī: “Esmu atgriezies politikā, lai veidotu uzticamāku politiku un cilvēki uzticētos varai.”
Galvenais šīs zemes uzdevums ir saņemt glābiņu jau šajā dzīvē. Jēzus Kristus saka: “Ticējošais man tiks glābts!”
Astrīda Vilciņa, kultūras darbiniece: – Gunta Ulmaņa atbildes dod priekšstatu par partijas plāniem. Partija “Par labu Latviju” apņemas nopietni strādāt pie ekonomikas augšupejas, lai Latvija būtu ekonomiski aktīva valsts, atbalstīt uzņēmējus, nodrošināt labu medicīnisko aprūpi, nesamazināt pensijas un jau tūlīt nepaaugstināt pensionēšanās vecumu, nodrošināt, lai mūsu bezmaksas izglītība būtu kvalitatīva un nekļūtu vēl dārgāka, ieviest progresīvo nodokli, tādējādi aizsargājot mazturīgos, un dažādot energoresursus. Skaisti solījumi, labi nodomi, bet cik tie ir patiesi priekšvēlēšanu karstumā? Nepamet sajūta, ka tiekam ievesti ilūziju pasaulē, kur beidzot viss mainīsies, ka viss beidzot būs sakārtots tā, ka visi mūsu mīļajā zemītē Latvijā dzīvos laimīgi un bez bēdām. Politiskajā apvienībā apvienojušās “Tautas partija” un “LPP/LC”, kas bijušas gan valdībā, gan pašas veidojušas valdības pēdējā desmitgadē, šīm partijām ir bijušas gan iespējas, gan instrumenti, lai mēs tagad nebūtu tur, kur esam tagad, bet mēs esam pie sasistas siles un nu atkal tie paši bijušās elites pārstāvji raujas pie varas. Rodas jautājums, cik tālu un kur šoreiz mēs tiksim novesti?
