“Dzirkstele” turpina iepazīstināt savus lasītājus ar Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajām apvienībām un partijām, kuras nolēmušas piedalīties 10.Saeimas vēlēšanās un kuras, visticamāk, varētu pārsniegt piecu procentu barjeru. Katras partijas birojam nosūtījām jautājumus, uz kuriem lūdzām atbildēt kādu no attiecīgā politiskā spēka vadošajiem pārstāvjiem. Par atbildēm savu viedokli lūdzām izteikt arī mūsu novada cilvēkiem. Šoreiz “Par labu Latviju”.
Mārīte Dzene
Apvienībā ietilpstošā Tautas partija un LPP/LC jau ir bijušas pārstāvētas ne tikai Saeimā, bet arī valdībā, tāpēc solījumi darīt to, ko līdz šim tās nekad nav darījušas, daudziem šķiet neticami. Tiesa, apvienībā ir arī reģionālās partijas: “Ogres novadam”, “Vienota Rēzekne” un “Latgales tauta”, taču grūti spriest, cik liela ir to ietekme apvienības priekšvēlēšanu programmas nostādnēs.
Uz jautājumiem atbild apvienības “Par labu Latviju” valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis.
– Kāpēc jūsu priekšvēlēšanu programma satur tikai populārus lozungus?
– Programma satur piedāvājumus tajās jomās, kas aktuāli sabiedrībai. Mēs vēlēšanās startējam gan ar īso, gan izvērsto programmu. Programmas neatņemama sastāvdaļa ir arī daudzie saprašanās memorandi, ko esam noslēguši un turpinām noslēgt ar visdažādāko jomu nevalstiskajām organizācijām, tostarp, ar Latvijas Pensionāru federāciju, Latvijas Kredītņēmēju asociāciju, Latvijas Preses izdevēju asociāciju, Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Kardiologu biedrību, Latvijas Bērnu kardiologu asociāciju, Latvijas Audžuģimeņu biedrību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Zemnieku Saeimu un daudzām citām.
– Kā mazināt valsts budžeta deficītu? “Par labu Latviju” nostāja – nepieciešams ignorēt Starptautiskā Valūtas fonda prasības. Kā to izdarīt un ko likt starptautiskā aizdevuma vietā?
– Lūdzu, nepārprotiet – mēs piedāvājam nevis ignorēt aizdevējus, bet gan prasmīgi veidot ar viņiem sarunas, vienoties par valstij labākiem nosacījumiem. Tādiem, kas veicinātu straujāku tautsaimniecības atlabšanu un darbavietu rašanos. Piemēram, kāpēc 100 latu bezdarbnieku programmā 100 latus nevarēja iedot uzņēmumiem ar nosacījumu, ka tie vismaz uz gadu rada jaunu darbavietu? Uzņēmējs piemaksātu vismaz 80 latus, lai nodrošinātu minimālo algu, un cilvēki iegūtu stabilu darba vietu, savukārt valsts iegūtu vēl vienu nodokļa maksātāju. Ir jāatbalsta uzņēmumi, kas tagad knapi velk dzīvību. Šobrīd neiekasēto nodokļu veidā Valsts kasei garām aiziet aptuveni 3 miljardi latu! Mums budžetu prasa samazināt par 400 miljoniem! Jāpanāk, lai uzņēmumi nepaliktu pelēkajā zonā. To var panākt ar saprātīgu nodokļu apmēra noteikšanu.
– Kādu vajadzētu veidot nodokļu politiku? “Par labu Latviju” paredz drošu un motivējošu nodokļu sistēmu – kāda tā ir? Paredzat arī atvieglojumu no ienākuma nodokļa 25 procentu apjomā par katru apgādībā esošo bērnu. Bet kā būs ar progresīvo ienākuma nodokli?
– Motivējoša nodokļu sistēma nozīmē – mazi nodokļi, kurus ir iespējams samaksāt. Nevienā Baltijas valstī nav tik augsts iedzīvotāju ienākuma nodoklis kā pie mums! Taču, kā jau teicu – mums ir varena nodokļu nemaksātāju zona! Šobrīd ļoti svarīgi ir atbalstīt uzņēmējus. Piemērs. Ja uzņēmums ir guvis peļņu – tam jāmaksā avanss par iespējamo peļnu nākamajā gadā. Vai tas nav absurds, īpaši šajā laikā, kad daudziem uzņēmumiem peļņas nebūs? Tādējādi tiek iesaldēta nauda, ko uzņēmums varētu izmantot attīstībai, jaunu darbavietu radīšanai. Mūsu pieeja – maksimāli atbalstīt uzņēmējdarbību. Domājam – ja tiek sākts jauns bizness, darba devējam jāsamazina nodokļu slogs par pirmajām piecām darbavietām, ja tās pastāv vismaz vienu gadu un nodokļu atvieglojuma līdzekļi tiek ieguldīti uzņēmuma attīstībā.
Mēs esam par progresīvo nodokli, kas mūsu izpratnē nozīmē mazturīgāko aizsardzību. Ja cilvēkam ir minimālā alga, tā ar nodokli netiek aplikta, jo tiek piemērots neapliekamais minimums 180 latu apmērā. Algām no 180 līdz 540 latiem ar nodokli neapliekamais minimums būtu 100 latu, bet no 540 līdz 900 latiem – 50 latu, savukārt virs 900 latiem visi ienākumi tiktu aplikti ar pilnu ienākuma nodokli. Šis ir princips – turīgākie maksā vairāk. Turklāt šajā gadījumā cilvēku maciņos paliek vairāk naudas, ko tērēt. Un jo vairāk tērējam, jo vairāk nauda nonāk biznesa apritē, jo vairāk aug ekonomika utt.
– Vai sociālās jomas problēmas iespējams risināt, nesamazinot pensijas un nepaaugstinot pensionēšanās vecumu? “Par labu Latviju” uzskata, ka līdz pensijai cilvēki uztur valsti, pēc tam valsts uztur pensionārus. Taču jau šobrīd gados veco cilvēku īpatsvars ir pārāk liels.
– Piekrītu, demogrāfiskā situācija ir smaga. PLL pieeja – nevis samazināt pensijas, jau tagad paaugstināt pensionēšanās vecumu un vairot nabadzību, bet stimulēt ekonomiku, radīt apstākļus, lai vecākā paaudze labprātīgi ilgāk paliktu darba tirgū. Arī šodien daudzi seniori 60 gadu vecumā nebūt neraujas pensijā, ja ir labs darbs un pietiek laika atpūtai, ģimenei utt. Jārada iespējas, ko katrs brīvi var izmantot. Turklāt, ja nebūs ekonomiski aktīva valsts, kur tad cilvēki 65 gadu vecumā strādās, ja rindā uz darbu stāvēs jaunie?
– Kā attīstīt novadus un novadu nomales? Kā tagad vērtējat reģionālo reformu Vidzemē?
– Līdz šim valstī nav bijusi izstrādāta nopietna valsts pierobežu politika, kāda tā ir, piemēram, Igaunijai. Pierobežā jānosaka īpaši nosacījumu, kas novērš nodokļu atšķirību radītās cenu atšķirības, jābūt iespējām saņemt veselības aprūpi, neatkarīgi no piederības valstij utt.
Reģionālā reforma ir veikta uz „kartes”- ir iezīmētas robežas, taču reālajā dzīvē daudzviet reforma vēl īsti „nav iedarbināta”. Gan pašas pašvaldības, kas vilcinās, gan arī atsevišķas valsts institūcijas, kas negrib nodot savas funkcijas pašvaldībām. Kad reforma būs ieviesta realitātē, mēs varēsim to izvērtēt.
– Kā un kad iecerēts nodrošināt kvalitatīvu bezmaksas izglītību līdz augstskolai, ja šobrīd “bezmaksas” izglītība ir ļoti dārga?
– Katrā mācību priekšmetā ir jābūt vienai obligātai mācību grāmatai, par ko valsts samaksājusi autortiesības un par ko nav nepieciešami nekādi papildu izdevumi katru gadu. Turklāt jābūt iespējai arī šo grāmatu internetā iegūt elektroniskā formātā. Jābūt stingrai valsts kontrolei pieļaujamo pamata mācību līdzekļu ziņā. Ja šo jomu atstāj pašplūsmā, tad rodas sajukums skolās, kur nosaka, kuru grāmatu izvēlēties. Un līdztekus ir labas biznesa iespējas gan mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavotājiem, gan izdevējiem. Tas nedrīkst būt uz obligātās izglītības rēķina!
– Kā, jūsuprāt, varētu atbrīvoties no Krievijas monopolstāvokļa energoresursu nodrošināšanā? Vai varbūt tas nav vajadzīgs?
– Mazo ciematu koģenerācijas stacijas, kas ražo gan elektrību, gan siltumu, izmantojot šķeldu, ir viens no veidiem, kā veicināt energoneatkarību un efektīvu resursu izmatošanu. Bija plāns Liepājā celt ogļu staciju, taču šis lēmums ir iestrēdzis valdībā. Energoresursu daudzveidības nodrošināšana ir ilgtermiņa uzdevums, jo ir jāizbūvē ražošanas infrastruktūra, tāpēc lēmumi par resursu dažādošanu jāpieņem un jāsāk realizēt jau šodien.
– Uz kā rēķina var nodrošināt bezmaksas veselības aprūpi bērniem un pensionāriem? Turklāt vai tas ir nepieciešams vecākiem, kuriem ir liela alga un pensija? Vai nevajadzētu domāt, kā nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu medicīnisko aprūpi laukos? Cik slimnīcas vajadzīgas valstī?
– Ja cilvēki maksā nodokļus valstij, viņiem no valsts ir jāsaņem arī kaut kas pretī. Kāda būs motivācija lielo algu saņēmējiem maksāt nodokļus, ja viņu bērniem un vecākiem tiks liegta iespēja saņemt bezmaksas veselības pakalpojumus?
Princips, ka katrā reģionā ir viena spēcīga, ar labu aparatūru aprīkota slimnīca, ir pareizs. Mazās slimnīcas ir pārveidojamas par ambulatorām iestādēm, diennakts aprūpes centriem. Būtisks trūkums, kas neļauj šai sistēmai parādīt savas priekšrocības, ir jaunas visaptverošas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbības koncepcijas ieviešana. Tā vēl nav nostabilizējusies, turklāt apgrūtina sliktie ceļi, kā arī sabiedriskā transporta problēmas. Cilvēki nevar nokļūt līdz slimnīcām un dakteriem, bet ārsti līdz slimniekiem. Risinot veselības aprūpes problēmas, ir jārisina arī transporta problēma! Ir jānostiprina ģimenes ārstu prakses, panākot, ka tās savstarpēji kooperējas un nodrošina to, ka ārstu var izsaukt arī vēlu vakaros un brīvdienās, tāpat ārstu praksēs jābūt medicīnas māsām, ārstu palīgiem. Jāpilnveido arī valsts kompensējamo medikamentu sistēma. Ir jānodrošina ļoti laba ambulatorā aprūpe, lai cilvēki pēc iespējas retāk nokļūtu slimnīcā. Neatliekamā medicīniskā palīdzība un slimnīca valstij izmaksā dārgāk nekā tas, ka cilvēki var saņemt valsts kompensētus medikamentus un par brīvu apmeklēt ārstu.
– Kā piesaistīt laukiem vairāk Eiropas naudas? Zināms, ka mums ir mazs atbalsts, salīdzinot ar vecajām Eiropas valstīm.
– 2011.gadā sākas ES līdzekļu plānošana 2013.-2020.gadam. Zemkopības ministrijai kopā ar Finanšu ministriju un premjeru šis jautājums ir jāatrisina. To var izdarīt, tikai jādara.
– Ko ir paredzēts darīt, lai latvieši atgrieztos no svešuma dzimtenē?
– Ja būs darba vietas, daudzi atgriezīsies. Ir jāattīsta valsts ekonomika! Es iesaistījos apvienībā „Par labu Latviju”, jo tai ir konkrēts un racionāls skatījums, kā veicināt ekonomisko izaugsmi. Otrs jautājums – cik stipra ir mūsu katra uzticība valstij un cik spēcīga ir mīlestība pret Latviju. Arī bez tās Latvija nespēs ne atgūties no krīzes, ne attīstīties. Tāpēc esmu atgriezies politikā – lai veidotu uzticamāku politiku un cilvēki uzticētos varai. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.
“Par labu Latviju” deputātu kandidāti Vidzemē:
1. Guntis Ulmanis – partiju apvienības “Par labu Latviju” valdes priekšsēdētājs (dzīvesvieta Rīga).
2. Karīna Pētersone – Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre, “LPP/LC” valdes locekle (Rīga).
3. Māris Kučinskis – 9.Saeimas deputāts, Tautas partijas valdes loceklis (Strenču novads).
4. Oskars Spurdziņš – 9.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, Tautas partijas valdes loceklis (Valmiera).
5. Kārlis Leiškalns – 9.Saeimas deputāts, Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors (Jūrmala).
6. Aivars Ločmelis – “Par labu Latviju” valdes loceklis, SIA “Holdinga kompānija FELIX” valdes priekšsēdētājs (Ogres novads).
7. Reinis Bērziņš – SIA “Lattelecom” padomes loceklis, Tautas partijas valdes loceklis (Cēsu novads).
8. Nikolajs Stepanovs – Vidzemes plānošanas reģiona padomes priekšsēdētājs, Tautas partijas Gulbenes nodaļas priekšsēdētājs, Gulbenes novada deputāts (Gulbenes novads).
9. Jānis Latišs – SIA “Impero Investment” valdes priekšsēdētājs, partijas “Ogres novadam” valdes loceklis (Ogres novads).
10. Ivars Kalvišķis – SIA “Country Development Projects” valdes priekšsēdētājs (Rīga).
11. Jānis Porietis – 9.Saeimas deputāts (Cēsu novads).
12. Guntars Agate Paeglis – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Madonas filiāles vadītājs (Madonas novads).
13. Māris Krastiņš – Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktors, Tautas partijas Rīgas novada nodaļas valdes priekšsēdētājs (Ogres novads).
14. Vaira Dundure – Valmieras kultūras centra direktore, novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece (Valmiera).
15. Toms Norde – Saeimas deputāta O.Spurdziņa palīgs, Tautas partijas frakcijas vecākais konsultants (Rīga).
16. Laimonis Sīpols – Alūksnes novada domes deputāts, z/s “Plešulauzi” īpašnieks (Alūksnes novads).
17. Aivars Fomins – Alūksnes novada domes priekšsēdētājs (Alūksnes novads).
18. Aigars Kalniņš – SIA “Kubs”, SIA “K – MIX” un SIA “K – TEH” valdes priekšsēdētājs (Salacgrīvas novads).
19. Uldis Ūsītis – SIA “Rauko” un SIA “Rauko dizains” valdes priekšsēdētājs (Rīga).
20. Andrejs Ceplītis – Ogres novada pašvaldības deputāts, SIA “Ogres prestižs” valdes priekšsēdētājs (Ogres novads).
21. Jānis Vecvanags – SIA “Latnet Datu Centrs” valdes priekšsēdētājs (Jūrmala).
22. Jānis Šolks – KS “Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība” valdes priekšsēdētājs, SIA “Italino Vero” direktors (Ogres novads).
23. Helma Jirgena – SIA “LZA Ekonomikas institūts” direktore (Kocēnu novads).
24. Līga Kadiģe – Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece, Tautas partijas Rīgas nodaļas valdes locekle (Mārupes novads).
25. Jāzeps Janiševs – Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs (Ogres novads).
26. Rolands Bračs – Gulbenes draudzes “Jaunā paaudze” mācītājs (Rīga).
27. Malda Caune – Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes nodaļas vadītāja vietniece, Salaspils novada domes deputāte (Salaspils novads).
28. Zigeta Vīķele – Smiltenes novada domes Blomes pagasta pārvaldes vadītāja, Tautas partijas Smiltenes nodaļas vadītāja (Smiltenes novads).
29. Vents Armands Krauklis – 9.Saeimas deputāts, Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks (Valkas novads).
30. Dzintars Jaundžeikars – 9.Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, LPP/LC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, z/s “Kalnbudes” īpašnieks (Limbažu novads).
Avots: CVK
