Šonedēļ Lizuma muižā notika muižas nedēļas pasākumi. Katra diena bija veltīta citām aktivitātēm. Ceturtdien lizumnieši kavējās atmiņās par mūsu novadnieku gleznotāju Jāni Brekti – kultūras namā notika gleznotāja 90 gadu jubilejai veltīts pasākums “Dialogi ar Jāni Brekti”.
Pasākuma apmeklētājiem bija lieliska iespēja iepazīties ar izcilā mākslinieka J.Brektes biogrāfiju un viņa daiļradi, kā arī ar dzimtas turpinātājiem – bērniem un mazbērniem, kas arī ir izvēlējušies iet mākslas ceļu. Lai atgrieztos vēsturē, tika rādītas Nikolaja Gorkina uzņemtās filmas par Lizumu, J.Brekti un viņa meitu Ilonu Brekti. Aktieri atveidoja J.Brektes un viņa sievas dialogus. Savās atmiņās un domās dalījās arī Ilona un viņas dēls Kristians. Ilonas meita Patrīcija uz šo pasākumu diemžēl nevarēja ierasties, jo bija devusies uz Londonu. Klātesošajiem bija ļauts ielūkoties Brektu ģimenes albumā un apskatīt arī gleznu reprodukcijas. Pasākumu apmeklēja arī mākslas zinātniece Ināra Ņefedova, kas ir grāmatas “Dialogi par Jāni Brekti” autore, kā arī filmu autors N.Gorkins.
Lizums var lepoties
I.Ņefedova grāmatu par J.Brekti bija sarakstījusi jau astoņdesmito gadu sākumā, taču tā arī nebija to izdevies iespiest. Gandrīz pēc 20 gadiem arī Ilonai radusies vēlme grāmatā apkopot tēva vēstules. “Par to ieinteresējās izdevniecība “Jumava”, jo es pastāstīju, ka joprojām nav izdota arī I.Ņefedovas sarakstītā grāmata par tēvu. Mākslas zinātniece pārstrādāja savu grāmatu, pieliekot klāt arī tēva vēstules, un tā mums sanāca kopīgs darbs. Man gribējās, lai visa informācija ir apkopota vienuviet,” atzina I.Brekte.
Mākslas zinātniece I.Ņefedova, pēc daudziem gadiem atkal atgriežoties Lizumā, teica, ka viņai esot mazliet dīvaini atgriezties. “Bijām iebraukuši arī kapos pie Jāņa – toreiz apbedījumu bija daudz mazāk, arī māja šķiet nedaudz citādāka, taču tas droši vien tāpēc, ka Ilona ar vīru Viktoru ir daudz darījuši, lai to saglabātu. Šeit, Lizumā, ir ļoti skaisti. Šī ir viena Dieva svētīta zemīte,” teica I.Ņefedova. Atceroties pašu mākslinieku, viņa atzina, ka J.Brekte bijis izcils mākslinieks. “Viņš, Kurts Fridrihsons un Žanis Sūniņš bija tie, kas pēc kara pacēla saulītē akvareli. Savukārt kā cilvēks viņš bija ļoti labsirdīgs, ar labu humora izjūtu. Viņš bija sirds cilvēks, es nekad viņu neredzēju ļaunu. Par viņu man ir visskaistākās atmiņas,” sacīja I.Ņefedova, piebilstot, ka Lizums var būt ārkārtīgi lepns ar J.Brekti. “Viņš bija liela personība, pēc kura paliks vēsture un viņa darbi. Prieks, ka arī Ilona un viņas bērni turpina dzimtas tradīcijas,” teica mākslas zinātniece. Ilona atzina, ka viņai un bērniem māksla jau ir asinīs un tā jau tas notiekot, ka kaut kādā mirklī tā vienkārši izlaužas ārā.
Sarīko izstādi
Patīkams pārsteigums I.Brektei bija Lizuma vidusskolas bērnu darbi, kas bija tapuši, iedvesmojoties no J.Brektes darbiem. Viņi bija zīmējuši un gleznojuši to, kā viņi redz mākslinieka gleznas, mēģinājuši atveidot tās, arī pielikt klāt kaut ko nedaudz no sevis. Visus darbus Ilona izvērtēja, un tapa skaista izstāde. Labāko darbu autori saņēma piemiņas veltes no māksliniekiem. Izstāde kultūras namā būs vēl skatāma līdz 30.septembrim.
I.Brekte atzina, ka pasākums esot izdevies. Viņai ir liels prieks, ka lizumnieši atceras savus novadniekus un tur godā viņu piemiņu.
