No mūsu novadnieku, 10.Saeimas deputātu kandidātu četrotnes, kuru šoreiz iztirzā “Dzirkstele”, viens kandidē atkārtoti. “Vienotības” pārstāvis Andis Caunītis jau kandidējis Saeimas vēlēšanās no “Jaunā laika”. Pirmoreiz uz krēslu Saeimā pretendē Gunārs Ciglis (Zaļo un Zemnieku savienība), Normunds Aizpurs (“Saskaņas centrs”) un Aivars Krūmiņš (“Tautas kontrole”).
Trīs no viņiem ir bijuši saistīti ar Gulbenes novada domes vēlēšanām. A.Caunītis ir piederīgs domei, G.Ciglis un N.Aizpurs kandidēja domes vēlēšanās. Iesācējs politikā ir vienīgi A.Krūmiņš.
Politiskais imidžs
Litenes pagasta zemnieks G.Ciglis Zemnieku savienībā iesaistījās tolaik, kad tai sevi pieskaitīja arī Guntis Ulmanis, Nikolajs Stepanovs un Raitis Apalups. Vēlāk šie politiķi izvēlējās piederību citai partijai, bet G.Ciglis palika uzticīgs “zemniekiem”. Viņš ir bijis deputāts Litenē, no Zaļo un Zemnieku savienības kandidējis uz deputāta vietu arī vēlēšanās Gulbenes novadā.
Daukstu pagasta iedzīvotājs, Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris A.Caunītis partijai “Jaunais laiks” ir uzticīgs kopš tās dibināšanas brīža. Līdz šim viņš kā deputāts ir darbojies Rankas pagastā, Gulbenes pilsētā un tagad arī novada domē. Pilsētas domē viņš ilgstoši atradies opozīcijā. Pats uzskata, ka viņa personisko raksturu tas nav negatīvi ietekmējis. Līdz šim viņa viedoklis nereti pieskaitīts “citiem variantiem”, kurus pie varas esošie politiķi “vispār neizskata”, pieņemot lēmumus pēc sava prāta. Tāpēc novada domē viņš izmanto iespēju “dziļi ieiet un saprast” jautājumus, kas viņam kā deputātam un cilvēkam liekas būtiski. A.Caunītis atzīst, ka varbūt kolēģiem liekas, ka viņš pārāk daudz jautā, taču pats šajā sakarā bilst: “Paradoksāli, bet gadās, ka citi par to neaizdomājas. Kauns ir nevis nezināt, bet negribēt to zināt.”
Gulbenietis, Gulbenes sporta skolas direktors Normunds Aizpurs Gulbenes novada domes vēlēšanās kandidēja, būdams Zaļo un Zemnieku savienības biedrs. Taču vēlāk viņš nolēmis “apturēt savu darbību” šajā organizācijā, jo nepieskaitīja sevi “gumijas cilvēkiem”, par kādiem, viņaprāt, Latvijā esot kļuvuši “zaļie”. N.Aizpurs atradis domubiedrus “Saskaņas centrā”. Viņa mērķis ir izveidot šīs politiskās organizācijas tādu atbalstītāju grupu Gulbenes novadā, kas būtu gatava aktīvi iesaistīties visos politiskajos procesos un publiski paustu nostāju sabiedrībai svarīgajos jautājumos.
Gulbenietis, SIA “Apsardzes Mobilā Grupa” apsargs Aivars Krūmiņš nekad nav sastāvējis nevienā partijā, taču tagad iesaistījies politiskajā organizācijā “Tautas kontrole”. Iemesls ir iekšējā vajadzība būt politiski aktīvam, iestāties par savu novadu un par Latviju. “Viss sākās ar to, ka man gribējās kādam paraudāt uz pleca. Tik tālu esmu saraudājies,” joko A.Krūmiņš.
Ko darīs Saeimā?
G.Ciglis ir diplomēts agronoms, viņam ir arī maģistra grāds sabiedrības vadībā. 16 gadus vadījis Litenes pagasta padomi. Līdztekus visu laiku G.Ciglis ir kopis savu saimniecību. Saeimā viņš gribētu strādāt komisijā, kas nodarbojas ar valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumiem.
A.Caunītim ir augstākā mežsaimnieka izglītība un savu pienesumu Saeimā gribētu dot tieši savas profesionālās darbības nozarē, jo par Meža, par Medību, par Ieroču aprites likumu spēj runāt “mežsaimniekiem saprotamā valodā”. Arī N.Aizpurs, būdams atvaļināts Latvijas armijas virsnieks, pulkvežleitants, Saeimā vēlētos savu pieredzi un zināšanas veltīt tieši aizsardzības jomā. Viņam ir maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā un bakalaura grāds pedagoģijā.
A.Krūmiņam ir vidējā speciālā izglītība, viņš ir 5.kategorijas autokrāna mašīnists. Visu mūžu strādājis par apsargu – vispirms Valsts policijas struktūrvienībā, vēlāk, kad tā tika likvidēta, privātā struktūrā. “Esmu izdienas pensijā un varu uzdrošināties atvērt muti,” saka A.Krūmiņš. Viņam ir, ko teikt par problēmām sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas sistēmā valstī, par vājajām vietām. Tā ir joma, par kuru A.Krūmiņš iestātos Saeimā.
Autoritātes politikā
A.Krūmiņa autoritāte lielajā politikā ir Aivars Lembergs. “Viņam visas problēmas ir tikai tāpēc, lai nekļūtu par Valsts prezidentu. Reāli viņam jau bija jābūt tam! A.Lembergu mākslīgi noņēma no distances. Viņš ir despots, bet viņš ir arī darbaholiķis,” saka A.Krūmiņš.
N.Aizpurs sapratis, ka A.Lembergs viņam nevar būt autoritāte. “Nekad neesmu atbalstījis filozofiju, kas akceptē zagšanu, ja notiek dalīšanās ar citiem,” saka N.Aizpurs. Viņš uzskata, ka “politikā ir jābūt hierarhijai, bet ne tādai kā noziedzīgajās struktūrās”. A.Caunītim lielajā politikā autoritāte ir kādreizējais “Latvijas ceļa” pārstāvis Anatolijs Gorbunovs. Tomēr atdarināt A.Caunītis nevienu negribot, meklējot pats savu stilu. G.Ciglis saka, ka Latvijas lielajā politikā sev autoritāti atrast nespēj. Idejas sev viņš drīzāk smeltos no pasaulē atzītiem filozofiem.
Kritiskās piezīmes
G.Ciglis pagājušā gada sākumā piedzīvojis atstādināšanu no Litenes pagasta padomes priekšsēdētāja amata. Tā bija lēmis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, jo pagasta vadītājs termiņā nebija iesniedzis ministrijai Litenes teritorijas plānojumu. Šo gadījumu daudzi joprojām atceras un piemin G.Ciglim. Viņš pats to skaidro pa savam. Toreiz pagasta padome laikus no valsts netika saņēmusi finansējumu – 80 500 latus -, kas bija solīts plānojuma izstrādei.
“Man daudzi ieteica tiesāties ar E.Zalānu, jo Litenes pagasta teritorijas plānojums tomēr tika sagatavots, taču viņa vadītās ministrijas pienākums bija izstrādāt nacionālo teritorijas plānojumu. Tāda nav joprojām. Ko tas nozīmē? Teritorijas plānošanas likums ir saistošs “apakšām”, bet “augšās” to var nepildīt,” komentē G.Ciglis.
Viņam pārmet arī palaikam applūstošā Litenes stadiona neveiksmīgo projektu. G.Ciglis skaidro, ka projekts tapis laikā, kad viņš vadījis Litenes pagastu, taču būvdarbi notikuši, kad par pagastveci strādājis Normunds Ratseps. “Tika pieļauta kļūda, kas pašlaik ir izlabota,” skaidro G.Ciglis. Stadions atrodas blakus Pededzes upei. Tās ūdeņu nonākšana stadionā sākusies pēc tam, ka upei tika nolīdzināts krasts, veidojot ērtu peldvietu. Līdz ar to krasts pazeminājās par 70 centimetriem. Tagad, kad saprasts, ka tā bija kļūda, upei ir uzbūvēts pretplūdu valnis. “Tieši plūdi stadionam vairs nedraud,” saka G.Ciglis.
A.Caunītim kā vietējam politiķim pārmet darbošanos tukšgaitā. Viņš vadīja novada deputātu komisiju, kas pētīja dārgo siltuma tarifu Gulbenē. Diemžēl komisija tālāk par situācijas konstatāciju netika. “Man pagaidām nav pilnvaru domes vārdā parakstīt kādu pieteikumu, kādu vēstuli, kaut ko prasīt, virzīt tālāk citās institūcijās,” taisnojas A.Caunītis. Viņš pauž, ka komisijas veikums ir tikai viens posms ķēdē, kam diemžēl neesot bijis turpinājuma. “Ķēde ir tik stipra, cik stipri ir tās posmi. Acīmredzot mums šajā ķēdē ir vāji posmi,” saka A.Caunītis, to neattiecinādams uz sevi.
N.Aizpurs tika padzīts no Latviešu Virsnieku apvienības priekšsēža amata. Oficiālu vēstuli no apvienības valdes par neuzticības izteikšanu N.Aizpuram, kurš it kā atbalstot Latvijai naidīgi noskaņotu politisko apvienību, viņš esot saņēmis pēc tam, kad “Saskaņas centrs” nosauca viņu kā aizsardzības ministra kandidātu. “Faktiski es varēju tiesāties,” šo faktu komentē A.Aizpurs. Viņš tiek aprunāts arī par to, ka Gulbenē nonācis pēc padzīšanas no Latvijas armijas. Pats to noliedz. No armijas esot aizgājis labprātīgi, jo radusies iespēja pretendēt uz sporta skolas direktora amatu dzimtajā pilsētā, ar kuru saistīja privātas saites. N.Aizpurs arī atzīst, ka viņam kā komandierim nepatikšanas armijā kopš Latvijas brīvvalsts atjaunošanas laika ir bijušas ne reizi vien. Karavīru pašnāvības, par ko nekad neviens nevēlas atklāti runāt, vienmēr kļūst par pamatu krimināllietu ierosināšanai. Automātiski tiek izvērtēta komandiera atbildība. “Es nekad neesmu izvairījies no šīs atbildības. Katrreiz esmu ticies ar šo karavīru piederīgajiem, esmu piedalījies bērēs,” viņš saka. Domas, kāpēc tā notika, bijušo komandieri nepametot līdz pat šai dienai. “Bija jāprognozē riska faktori, mēs toreiz armijā to nedarījām, nebija tādas analīzes,” saka N.Aizpurs.
A.Krūmiņam tiek pārmesta no likumības viedokļa apšaubāma pašreklāma priekšvēlēšanu laikā. Viņa restaurētais retro automobilis, kas aplīmēts ar īpašnieka kā Saeimas deputāta kandidāta plakātiem, kalpo par savdabīgu pārvietojamo reklāmas stabu Gulbenē. A.Krūmiņš saka, ka nesaredz te nekā nelikumīga.
Apvērsums novadā?
Saeimas vēlēšanu tuvums saasinājis politiskās kaislības arī novadā, kas izpaužas runās par gaidāmo varas pārdali. A.Caunītis saka, ka neesot vainojams baumošanā. Viņš ne reizi vien skarbi un tieši domes vadībai norādījis uz to, kas viņam nav pieņemams. Turklāt A.Caunītis vadās no dzīves pieredzes, kas viņam sakot priekšā: “Ja kāds kādu ir piekrāpis, tad ir ļoti liela iespēja, ka tas pats kāds izdarīs to pašu arī attiecībā uz mani.”
Laika gaitā, būdams novada domes pamata koalīcijas deputāts, A.Caunītis sapratis, ka “koalīcijas līgums tika noslēgts krēslu sadalei, nevis ar mērķi kaut ko mainīt”. Viņam arī trūkstot izpratnes, “kura tad ir tā komanda, ar kuru kopā strādā domes vadība”, jo “politiskās intereses, kas bija līdz novada domes vēlēšanām, tagad ir noliktas malā”.
N.Aizpuram “nepatīk aizmuguriska rīcība”. “Ir sajūta, ka acīs visi viens otram skatās, bet kabatā tur paslēptu piecu pirkstu kombināciju. Divkoši? Deputātiem ir iespēja atklāti izteikties!” viņš saka. Arī N.Aizpuram ir savi pārmetumi tagadējai domei. Neapmierinot kadru politika un tas, ka faktiski pārmaiņas sludinājusī partija tagad turpina strādāt tādā pašā stilā kā Tautas partija, taču – daudz sliktākā izpildījumā.
G.Ciglis atzīst, ka pirmajā darba gadā domē “reāla strādāšana nenotika, notika labāka vai sliktāka novada pārvaldes būvēšana”. Tagad, viņaprāt, sabiedrības objektīva neapmierinātība varētu būt saistībā ar atsevišķu personāliju atrašanos novada pārvaldē – nodaļās, dienestos. “Diskutē, kāpēc tur “sēž” tieši tas cilvēks. Pieļauju, ka ātri vai vēlu atsijāsies tie, kas savu darbu nespēj izpildīt,” uzskata G.Ciglis.
“Uz Gulbenes novada domes darbu es neskatos vispār, tāpēc ka man ar to nav sakara. Esmu dzirdējis, ka viņu darba stils atšķiras no priekšgājējiem. Bet es esmu tāls no tā visa. Turklāt jaunā dome strādā vēl pārāk īsu laiku. Tāpēc nav paspējuši sabrūvēt brīnumus,” uzskata A.Krūmiņš.
Ir skaidra nauda?
G.Ciglim nav uzkrājumu skaidrā naudā. Ienākumu deklarācijā lasāms, ka viņš pats kā privātpersona ir aizdevis naudu savai zemnieku saimniecībai. “Godīgi sakot, naudu no vienas kabatas pārliku otrā. Nocirtu mežmalu un naudu aizdevu savai zemnieku saimniecībai, lai veiktu kārtējos bankas maksājumus,” atzīstas G.Ciglis.
Arī A.Krūmiņam nav zeķē sakrātas naudas, to viņš iegulda “dzelžos”, jo aizraujas ar retro automašīnu restaurāciju.
A.Caunītim ir skaidras naudas uzkrājumi, taču tie nav mērāmi tūkstošos latu, runa ir par simtiem. “Dzīve māca, ka ir jāatliek nebaltai dienai, sevišķi, ja ir ģimene,” viņš saka.
N.Aizpuram skaidrā naudā ir uzkrājums apmēram 10 000 latu. Nauda sakrāta, saņemot algu par dalību miera misijās Latvijas armijas sastāvā.
Audzēs politiskos muskuļus?
A.Caunītis politisko muskuļu audzēšanu redz, “sākot ar galvu, jo viss ir pakārtots domāšanai, pieredzei, zināšanām”.
N.Aizpuram jēdziens “politiskie muskuļi” saistās ar kriminālo leksiku.
“Uzskatu, ka politisko muskuļu audzēšana savā ziņā ir varas demonstrēšana,” prāto G.Ciglis. Viņa uzstādījums sev politikā ir cits un atbilst vecajiem Kārļa Ulmaņa laikiem – “nostiprināt savu pārliecību vispārējam labumam, nevis kādas konkrētas partijas vai ekonomiskā grupējuma vārdā”.
“Par muskuļiem runāt grūti… Drīzāk, iekļūstot Saeimā, būtu jāattīsta smadzenes, nevis muskuļi. Daudz jālasa un jāmācās!” atzīst A.Krūmiņš.
