Uldis Boldāns, students Latvijas jūras akadēmijā: – Zaļo un Zemnieku savienība 9.Saeimā nav bijusi skaļa politiskā partija, ja neņem vērā notikumus Mārtiņa Rozes atkāpšanās laikā no zemkopības ministra amata un peripetijas, kas attiecas uz Aivaru Lembergu. Neapšaubāmi A.Lembergs ir galvenā ZZS figūra, kas spēcīgi var ietekmēt lēmumu pieņemšanu, taču tas nenozīmē, ka vērtējumam šajā kontekstā jābūt negāciju pilnam. A.Lembergs vairāk nekā divdesmit gadu ilgā “valdīšanas” laikā Venstpilī ir attīstījis šo Latvijas pilsētu un veicinājis tās labklājību. Protams, svarīgs priekšnosacījums un impulss tam bija Krievijas naftas tranzīts, bet pašlaik arī bez šī fundamentālā atbalsta A.Lembergs ar savu neizmērojamo ietekmi Ventspilī turpina tās uzlabošanu, kā arī uzņēmējdarbības vides attīstību, lai palielinātu Ventspils pievienoto vērtību, ko tā spēj sniegt saviem iedzīvotājiem. Iespējams, Ventspils pārvaldes režīms ir neliela diktatūra, jo ne kurš katrs var ierasties ar savu biznesa ideju šajā Kurzemes pilsētā un sākt to realizēt bez konkrētu cilvēku piekrišanas, jo viss notiek tā, kā to vēlas Ventspils vadītājs. Taču jebkurā gadījumā ir redzams, ka A.Lembergs ir spējīgs uzlabot dažādu procesu funkcijas un izpildi, līdz ar to tas ir neapšaubāms pluss ZZS partijai šajās vēlēšanās.
Partijas programma gan ar neko ekstraordināru neizceļas, taču, piemēram, būtu labi uzzināt, pēc kādiem kritērijiem ir noteikts progresīvā nodokļa piemērošanas punkts 800 – 1000 latu, tāpēc loģisks ir jautājums, kāpēc tie nav, piemēram, 600 vai 3000 latu. Bet konkrētību vēlētos saskatīt vairāku partiju programmās, tāpēc šis simptoms nav specifisks tikai ZZS. Tomēr kopumā ZZS varētu radīt vērā ņemamu konkurenci “Vienotībai” un “Saskaņas centram”.
Aivars Začs, vēstures pētnieks: – Politiķu šovs tuvojas izskaņai. Vai sestdien, 2.oktobrī, 10. Saeimas vēlēšanās ievēlētie deputāti kļūs daudz svētāki, mazāk būs pieķērušies mantai un jutīs lielāku mīlestību pret tautu? Lielā mērā turpmākiem četriem gadiem katra mūsu balss noteiks Latvijas virzību…
Beidzot esam nokļuvuši pie kaut kā zaļa un sulīga. Visas vēlēšanās startējošās partijas, arī ZZS, nav izņēmums, solot, vienkārši sakot, labākas dienas. Kā jebkurā partijā sevi piesaka “vārda cilvēki” un “rīcības cilvēki”. Kā zināms, Latvijas spēks ir laukos, lauksaimniecībā, lauku attīstībā. Tas ir iespēju ceļš Latvijai. Turklāt 2012.gadā jāsāk atdot aizņēmums Valūtas fondam. Valstī ekonomikai jābūt ekonomiskai.
Katra partija cenšas pakļaut realitāti savām velmēm, shēmām.
Sabiedrība neakceptēs neoficiālo nodarbinātību (nodokļu nemaksāšanu), ja jutīs reālu valsts pretimnākšanu kā darba devējam, tā ņēmējam. Nedrīkst likumdevējs un izpildvara saplūst. Tiem jābūt skaidri nodalītiem. Lai lokaniem prātiem neienāktu prātā manipulēt ar likumu nepilnībām.
ZZS pārstāvis Ingmārs Līdaka redz veselības aprūpei atvēlēto budžeta līdzekļu izlietojumu kā neprasmīgu un neloģisku. Jātur pie vārda ZZS, solot visiem iedzīvotājiem nodrošināt saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi. Sakārtojot arī beidzot veselības sistēmā strādājošo algu jautājumu.
Gribas ticēt, ka ZZS nav kā vīteņaugs, kas nekad netiecas pacelties augstāk par koku (domāts ZZS nominētais premjera amata kandidāts Aivars Lembergs), uz kuru tā balstās. Būtu jau labi, ja A.Lemberga autoritāte balstītos vienīgi uz to, ka viņš ir likumu aizstāvis un izpildītājs, un viņš pats to atzīst.
Vai nu mēs esam nomodā, vai arī sapņojam, mēs nedrīkstam ļaut sevi pārliecināt nekam citam kā vien mūsu prāta acīmredzamībai.
Astrīda Vilciņa, kultūras darbiniece: – Zaļo un Zemnieku savienībai tāpat kā citām partijām ar solījumu pildīšanu nav īpaši veicies, bet politika bijusi veiksmīga, jo visās krīzes vētrās ir varējuši noturēt ministru portfeļus. Viens solījums bija īstenot prognozējamu nodokļu politiku, tika paredzēta nodokļu samazināšana un pensiju palielināšana. Tika solīta birokrātijas samazināšana, bet birokrātija turpina zelt pilnā plaukumā. Nav izdevies aizsargāt arī vietējos ražotājus. Par Latvijas lauksaimnieku diskriminējošiem atbalsta nosacījumiem tiek runāts jau ļoti, ļoti sen, taču joprojām zemnieki saņem viszemākos tiešos maksājumus no Eiropas Savienības, bet politiķi, tostarp arī ZZS, sola un sola, un ar šiem solījumiem neskopojas, pat lepojas, ka nu beidzot ar 2013.gadu situācija mainīsies.
Vai laukos saņemsim pieejamu, kvalitatīvu aprūpi? No Ingmāra Līdakas atbildes sliecos domāt, ka diez vai. Kas attiecas uz I.Līdakas atbildēm par to, kā risināt sociālās jomas problēmas, kā attīstīt novadus un novadu nomales un kas notiks ar mazajām skolām, gribas teikt – ja politiķiem būtu pieticis godaprāta strādāt savas tautas labā, tad par ēnu politikas, sociālo pabalstu, pensiju turpmāko likteni vaina nebūtu jāuzveļ sabiedrībai, nebūtu jābūt pārsteigtiem, ka Latvija beidzas 20 kilometrus aiz Rīgas un par mazo skolu likvidāciju uzvelt vainu pašvaldībām un bērnu vecākiem, manuprāt, vispār ir nekorekti.
I.Līdaka kādā intervijā ir teicis, ka daudz kas ir darīts nepareizi, pielaistas kļūdas, politiķi rīkojušies neprasmīgi, taču neviens ZZS deputāts nav rīkojies ļaunprātīgi. “Mēs bijām nevis pārāk lieli nelieši, mēs bijām vienkārši varbūt pārāk lieli muļķi,” tā saka I.Līdaka. Nu kurš gan nekļūdās? Vēlētājam atliek vien cerēt, ka 10.Saeimā politiķi būs gudrāki un ZZS ar solījumiem veiksies labāk.
