Statistika par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu uz valsts autoceļiem ir biedējoša.
Tā Ceļu policijas reģistra dati liecina, ka pērn kopumā notika 3930 CSNg, kuros tika savainoti cilvēki. Tieši uz autoceļiem pērn pātrūka 254 cilvēku mūžs.
Lai arī bēdīgā statistika rāda cietušo un bojāgājušo skaita samazinājumu, tā joprojām ir skaudra.
VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) pēdējo triju gadu laikā ir spējuši likvidēt tikai 17 melnos punktus un
pārbūvēt 41 krustojumu, jo visa pamatā ir problēma ar finansējumu.
Patlaban Ceļu satiksmes likumā noteikts, ka ceļa pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt, lai tiktu analizēti ceļu satiksmes negadījumi, tādējādi pastāvīgi pilnveidojot satiksmes organizāciju.
LVC melno punktu karti veido tikai reizi trijos gados. Vienlaikus neviens spēkā esošais normatīvais akts nenosaka, kā būtu apkopojama iegūtā informācija un kā par paaugstinātas bīstamības ceļu posmiem jāinformē sabiedrība. S
atiksmes ministrijas (SM) preses pārstāve Ilze Eida skaidro, ka SM jau ir ķērusies pie noteikumu izstrādes, kas skaidri definētu, ko saprot ar jēdzienu melnais punkts un kas ceļu uzturētājiem būtu jādara, lai mazinātu to skaitu, bet pats svarīgākais – par to informētu autovadītājus.
