Vai tiesa, ka dzīves grūtībās pagurušie iedzīvotāji var arī neaiziet balsot? Gulbenes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale vēlētāju aktivitāti neprognozē, vien piebilst, ka šoreiz daudz vairāk iedzīvotāju izvēlējušies balsot mājās. Gulbenē vien tādu līdz vakardienai bija pieteicies tuvu pussimtam. “Citus gadus neviena balsotāja mājās nebija Druvienā un Lejasciemā, bet šoreiz būs arī tur,” stāsta V.Kravale.
Lai iepazītu situāciju, ceturtdien pusdienlaikā “Dzirkstele” devās uz Jaungulbeni. Tā bija rudenīgi klusa. Dzīvīguma sajūtu, atrodoties šajā pagastā, viesa bērni, kas šajā laikā jau devās mājup no skolas, kā arī daži nācēji no veikala, pa kādam arī līganā solī.
Pa ceļam varēja ganāmies saskaitīt labi ja pāris govis. Lauku darbus darām varēja redzēt reto. Kārtīgiem saimniekiem kartupeļi jau norakti. Ka šobrīd galvenā aktualitāte ir malka ziemai, apliecināja ceļā sastapta sirmgalve, kurai vienā rokā bija mazs zāģītis, bet otrā – vecu dēļu gali. Kļuva skaidrs, ka tā viņai būs pa ceļam atrasta un mājās nesama malka. Piestājām, lai iepazītos, parunātos. 74 gadus vecā Austra Ostrova pastāstīja, ka dzīvo tuvu vēlēšanu iecirknim pagastā un balsot noteikti ies, jo to ir darījusi vienmēr. Pati vēl nezinot, kam savu balsi atdot. Lūgšot padomu citiem pagasta ļaudīm pa ceļam, iedama vēlēt. Balsošot par tādu politisko spēku, kas sola nesamazināt pensijas.
Vēlēs kopā ar kaimiņiem
Daudzdzīvokļu māju pagalmā sastaptā seniore Ināra Ivanova, kas tobrīd pieskatīja savu mazbērnu un vēl divus kaimiņu bērnus, bija noskaņota sparīgi. Vēlēšanas gaidot, braukšot uz iecirkni un balsot iešot reizē ar kaimiņiem. Visi sasēdīsies vienā automašīnā un – uz Gulbīti prom! “Man jau sen ir skaidrs, par ko es balsošu. Ja vēlēšanās uzvarēs manējie, tad politiskas izmaiņas valsts ekonomikā un iedzīvotāju labklājībā ar laiku sniegsies arī līdz Jaungulbenei,” ticību pauda I.Ivanova. Viņai esot svarīgi dzīvot, turēties, lai ar savu pensiju palīdzētu studentei mazmeitai. Kādā citā pagalmā sastaptie trīs vīri pusmūžā, kas zāģēja malku, uzsāka atklātu sarunu ar “Dzirksteli”, taču savus vārdus nosaukt gan negribēja. Neesot jēgas to darīt tāpat kā viņi neredzot pamata doties uz vēlēšanām.
Kā no Bībeles vīri klāja vaļā visas pretenzijas pret dzīvi pagastā un Latvijā, neaizmirsdami piebilst, ka tomēr cer sagaidīt labāku dzīvi. Tiesa, viņu balsis šoreiz to izšķirt nelīdzēs, jo pie urnām viņi nedosies. Viens vīrs bilda, ka 9.Saeimas vēlēšanās tomēr ir piedalījies. Otrs nevarēja atcerēties, ir vai nav to darījis. Trešais domīgi klusēja. Vīri stāstīja, ka viens no viņiem ir bezdarbnieks, kam ar pašvaldības garantēto minimālo ienākumu jāuztur divi bērni, otrs iekļāvies “simtlatnieku” programmā, bet šī laime viņam tūlīt beigšoties, trešais ir priekšlaikus pensionējies.
Ja maksātu, ietu vēlēt?
Viens no sastaptajiem jaungulbeniešiem “Dzirkstelei” pauda: “Pagastā būtu pulka, ko darīt. Bet kas par velti ies strādāt? Darba nav. Pat izglītība nepalīdz!” Tomēr, kā noskaidrojās, badā Jaungulbenes bezdarbnieki nemirst. Sastaptie vīri “Dzirkstelei” bilda – kā varot, tā piehalturē. Arī savos dārzos šo to izaudzē. Neviens no viņiem uz ārzemēm peļņā doties netaisās. Uzskata, ka tādi eksperimenti piestāv tikai jauniešiem. Vīri neslēpj, ka mēdz ieskatīties pudelē, bēdas slīcinādami, tomēr nodzēries no viņiem nav neviens. “Ja man kāda partija maksātu vairāk par pieciem latiem, es ietu un nobalsotu, kā viņiem vajag. Mūsu pagastā varēja pārdot pili, mums, iedzīvotājiem, pretī negūstot pilnīgi neko. Būtu kaut ielu apgaismojumu sakārtojuši! Tad kāpēc es tādā pašā vīzē nevaru pārdot savu balsi, nedomājot par kopējo labumu?” it kā pa jokam bilda viens vīrs, sarunai beidzoties.
