Laikrakstam “Dzirkstele” šonedēļ piezvanīja gulbeniete Zita Leimane un pastāstīja, ka viņai pie mājas Vidus ielā 28 izaugusi milzīga puķe.
“Pavasarī Gulbenes tirgū nopirku nelielu interesantu stādiņu un iestādīju dobē pie mājas. Pārdevēja bilda, ka puķe būs ļoti skaista un ziedēs visu vasaru ar rozā ziediņiem. Stāds ilgu laiku negribēja stiepties garumā. Visādi to aprūpēju. Jau sāku nožēlot, ka tādu esmu iegādājusies, bet tad puķe sāka strauji dzīt lapu pēc lapas un stiepties garumā. Sākumā šķita, ka līdzīgs latvānim, tomēr izrādījās, ka tas tomēr nav latvānis. Pirmo reizi redzu tik milzīgu augu gandrīz līdz pašai jumta malai. Tas līdzinās kokam,” stāsta Z.Leimane. Starp lielajām zaļajām lapām augs izdzinis arī ziedam līdzīgu veidojumu, kas sastāv no mazām kastaņiem līdzīgām pogaļām. Zaļam ezim līdzīgajās pogaļās atrodas auga sēklas. Atverot spuraino apvalku, redzams, ka sēklas līdzinās baltām pupiņām.
“Tas ir rīcins Zanzibariensis. Augs var sasniegt divu, divarpus metru un pat vēl lielāku augstumu, jo šī vasara augam bija īpaši labvēlīga. Lielās zaļās lapas, kas atgādina zirgkastaņas lapas, tāpat kā auga sēklas ir indīgas. Rīcinu audzē gan kā dekoratīvu augu, gan no tā iegūst eļļu, ko izmanto farmācijā,” stāsta lauku attīstības speciāliste Aija Supe. Iespējams, rīcins izaudzis tik varens tāpēc, ka iestādīts mājas dienvidu pusē un saimnieces gādības dēļ nav cietis no sausuma. Augs ir viengadīgs un pirmās rudens salnas to “nokož”, tāpēc sēklas mūsu apstākļos nepaspēj nogatavoties. Savulaik rīcina sēklas tika izņemtas no mazumtirdzniecības to indīguma dēļ. Tagad šis aizliegums ir atcelts. Tikai jāievēro, lai spurainie eži nenonāktu bērnu rokās. Zinātnieki izpētījuši, ka no rīcina sēklām un pogaļām iegūtā inde ir tūkstošiem reižu spēcīgāka par cianīdu. Izrādās, ka rīcins atbaida odus. Rīcini mēdz būt arī augumā mazāki, un lapas tiem ir ar sarkanu dzīslojumu. Arī pogaļas ir sarkanīgā krāsā.
