Ja šis jautājums tiktu uzdots Briselē, tad neviens par to nebrīnītos un atbilde, visticamāk, skanētu šādi: nevienam netraucē, mēs ar to lepojamies!
Bet aina kļūst gluži cita, ja šāds jautājums tiek uzdots Latvijas mazpilsētā, un diemžēl vienīgā atbilde, ko nākas dzirdēt no kompetentas tiesas, ir norāde, ka „čurāšana sabiedriskā vietā nav klasificējama kā huligānisms un vīrietis, kam noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, nevienam sabiedrisko mieru (izņemot policiju, kas protokolu sastādījusi) nav traucējis”. Cita starpā tiesas lēmumā par administratīvā protokola atcelšanu minēts, ka „administratīvā protokola noformēšana par šādu darbību veikšanu (čurāšanu sabiedriskā vietā) un tā nosūtīšana izskatīšanai uz tiesu ir nelietderīga administratīvo un finanšu resursu šķērdēšana”.
Ja mēs arī pieņemam, ka policija nav sabiedrība un policijai sabiedrisko mieru drīkst traucēt, ja mēs arī pieņemam, ka čurāšana ir normāls fizioloģisks process, tad tomēr neatbildēti paliek vairāki jautājumi, un viens no tiem, aktuālākais, varētu skanēt šādi: kā nākotnē reaģēt policijas darbiniekam, ja viņš ir liecinieks iepriekš minēto darbību veikšanai, vai policijai atļauts reaģēt uz publisku čurāšanu vienīgi tad, ja to ir piefiksējis iedzīvotājs un norādījis, ka viņam tas traucē?
Policijas dežūrdaļā katru dienu tiek saņemti vairāki satrauktu iedzīvotāju zvani, kuros viņi informē, ka uz ielas ievērojuši cilvēku, kas neturas kājās, streipuļo pa ielas braucamo daļu un tādējādi apdraud savu un citu veselību un drošību. Tāpat tiek saņemti iedzīvotāju zvani par kāpņu telpās „saldi dusošajiem”. Ir gadījumi, kad tiesa atceļ arī par šādu pārkāpumu noformētus administratīvā pārkāpuma protokolu, jo „neesot iespējams pierādīt, vai persona tiešām ir bijusi alkohola reibumā”. Tiesa atsakās ņemt vērā faktu, ka persona bija tā piedzērusies, ka fiziski nebija spējīga „iepūst trubiņā”. Vai policijai šādā gadījumā ir jāreaģē uz izsaukumu, vai labāk, lai nelietderīgi netērētu finanšu un administratīvos resursus, vairākas reizes zvanītājam pārprasīt: vai tiešām šī persona traucē sabiedrisko mieru, vai jūs esat gatavs to apliecināt?
Sabiedrība prasa no policijas, lai tiktu nodrošināta sabiedriskā drošība un kārtība. Visbiežāk arī policijas virzienā tiek norādīts, ja kaut kas nav izdarīts iedzīvotājiem pa prātam. Protams, policija savu darbu dara un darīs, bet ko nākamreiz darīs un kā uz policijas aizrādījumu reaģēs „čurājošais puisītis” un piedzērušais vīrelis kāpņu telpā, kuram tiesa ar savu lēmumu ir skaidri norādījusi, ka viņš neko nosodāmu nav izdarījis? Bet varbūt mēs vismaz šajā jomā sapņojam tuvoties dzīves līmeņa ziņā Briselei, lai uz jautājumu, kam traucē „čurājošs puisītis” (puisīša aptuvenais vecums – plus mīnus četrdesmit), lepni atbildētu: nevienam netraucē!
Konkrēta iecirkņa teritorija un tiesa, kurā risinājās šie notikumi, netiek norādīta, jo ar šādām „parādībām” kaut reizi mēnesī saskaras visu policijas iecirkņu darbinieki.
