SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” novembrī plāno totālu lapsu izkaušanu un uzņēmuma darbības apturēšanu uz gadu vai diviem gadiem. Fermā vairs nepaliks neviena no kopskaitā 4000 lapsām – melnām, sudrabotām, baltām un rudām. Tas nozīmē, ka tālākais risinājums būs pašvaldības ziņā. “Dzirkstelei” to apstiprina uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Meļķis.
Apstākļi pasliktinājušies
Lapsu fermas strādnieku ciematā, kas veidots 20.gadsimta sešdesmitajos gados, šodien valda panīkums. Jaunu cilvēku te gandrīz nav, tikai seniori pensijas un pirmspensijas vecumā. SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” lapsu fermā, kas joprojām izceļas ar savu īpašo estētiku, “Dzirkstele” sastop sešus cilvēkus un suni Robi, kas diennakti vaktē zvērus, lai neviens neizmuktu. Darbinieki sarkastiski joko, vai laikraksts atbraucis vērot lapsu pēdējās vakariņas. Uzņēmuma īpašnieki neesot darbiniekus vēl brīdinājuši, ka darbība tiks apturēta. “Bet mēs jūtam, ka šis būs beidzamais gads,” “Dzirkstelei” saka “Gulbenes zvērsaimniecības” noliktavas pārzine Tamāra Kokareviča. Par to pārdzīvo visi 12 uzņēmuma darbinieki. Arī brigadiere Ināra Glaza, kas uzrauga zvēru barošanu, kopšanu. Viņi pat samierinājušies, ka algu saņem neregulāri, apmēram reizi trīs mēnešos.
Vai kārtējā zvēru maltīte fermā var izrādīties arī pēdējā, to neviens iepriekš nezina. Uzņēmuma saldētavas, kas agrāk bija pārslānītas ar pārtikas rezervēm zvēriem, šodien ir tukšas. Lapsas tiek barotas no rokas mutē. Viņas gadu nav saņēmušas vitamīnus. Uzņēmumā nav sava veterinārārsta vai zootehniķa. Tāpēc neviens tā īsti nevar pateikt, kāpēc jaunākajā metienā daļa lapsēnu esot jau dzimuši slimi – dzeltenām mutītēm, tātad ar neveselām aknām -, kaut genofonda uzlabošanai bija sagādāti lapsu tēvi no ārzemēm. Slimos lapsēnus nepaturēja. Lai papildus iepirktu mazuļus, nav līdzekļu. Būtu arī jāuzlabo zvēru turēšanas apstākļi, bet arī tam nav līdzekļu.
U.Meļķis saka – ir daudz iemeslu, kāpēc “Gulbenes zvērsaimniecība” nevar turpināt darbību. “Pagājušo gadu uzņēmums beidza ar lieliem mīnusiem. Šobrīd nav izdevīgi uzturēt fermu,” atzīst viņš. Lapsu fermā ražošanas īpatnība ir tāda, ka paiet pusotrs gads, līdz ir iespējams gūt ienākumus no lapsādu realizācijas. Tomēr pagaidām saimniekiem neesot nodoma uz mūžīgiem laikiem likvidēt lapsu fermu Letēs. Ir taču radīta piemērota vieta zvēru audzēšanai, ir saldētavas pārtikas rezervēm, ražošanas apstākļi cehā. Ir doma meklēt ārzemju investorus, jo nav cerību bankā saņemt kredītu.
Uzņēmuma vārti tiks slēgti
Novembrī uzņēmuma vārti tiks aizslēgti. Līdz ar to “Gulbenes zvērsaimniecība” vairs Letēs nebūs starpniece ūdensapgādes un elektrības pakalpojumu sniegšanā ciemata iedzīvotāju 67 ģimenēm. “Tā nebūs, ka iedzīvotāji pēkšņi vairs nesaņems šos pakalpojumus. Tiks atrasts juridisks risinājums,” “Dzirkstelei” uzsver Gulbenes novada domes Tehniskās nodaļas vadītājs Alvils Pētersons. U.Meļķis atgādina, ka ir pašvaldības lēmums par ūdensvada pārņemšanu, tomēr ātras virzības lemtā izpildē nav. A.Pētersons piebilst, ka diemžēl zvērsaimniecības īpašnieki pašvaldībai piedāvā pārņemt tikai ciemata ūdensvadu, bet ne ūdenstorni. Pašvaldības nostāja – pārņemama būtu visa ūdensapgādes sistēma kopumā. A.Pētersons arī klāsta, ka iedzīvotāji Letēs ir mudināti ar iesniegumiem vērsties akciju sabiedrībā “Latvenergo”, lai tā pa tiešo parakstītu līgumus ar iedzīvotājiem par elektroapgādi.
“Ar tagadējiem saimniekiem lapsu ferma Letēs darbību vairs neatsāks. Bēdīgs skats uz dzīvi. Lejupslīde sākās, kad no uzņēmuma vadības aizgāja Guntis Elstiņš. Viņa laikā uzņēmums bija miljonārs. Pēc tam viss kļuva tikai sliktāk,” “Dzirkstelei” saka Viktors Voits, kas Letēs lapsu fermā nostrādājis 36 gadus un tagad ir pelnītā atpūtā. Viņš atceras laiku, kad uzņēmumā bija 132 darbinieku. Visi viņi dzīvoja Letēs. Tagad, kā uzsver V.Voits, ciemats izmirst.
