“Kredītu griestiem vēl netuvojamies, bet, ja būs jāņem kredīts Stāmerienas sporta halles būvniecībai un pēc tam vēl kredīti citiem objektiem, tad – jā. Tad no kaut kā būs turpmāk jāatsakās,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Anna Pružinska.
Vai tāda politika ir attaisnojama faktiski izmirstošā novadā? Pagājušās Saeimas vēlēšanas novada vēlēšanu iecirkņos ļāva apzināt, ka daudzi šeit deklarētie iedzīvotāji faktiski sen jau ir gabalā – Rīgā, ārzemēs. Par to liek aizdomāties arī apkopotie jaunākie statistikas dati par šogad novadā dzimušo, mirušo skaitu un reģistrētajām laulībām. Vai viņi jelkad atgriezīsies novadā? Šis jautājums paliek neatbildēts.
Novada dārgākā sporta bāze būs Stāmerienā
Stāmerienā iecerētā miljona latu vērtā halle pagaidām ir pati dārgākā sporta bāze, kādas līdz šim celtas Gulbenes novadā. Deputāti par šo ideju ir nobalsojuši. Atkāpšanās nav. Vēl lielākas būvniecības izmaksas novada domei būtu, ja deputāti nenoraidītu ideju par halli Beļavā. Tā maksātu vairāk par miljonu latu. Salīdzinājumam – Gulbenes sporta centra būvniecība izmaksāja aptuveni 600 tūkstošus latu. Vēl ir plānots būvēt halli Galgauskā, galvenokārt izmantojot dāvinājuma naudu. Tas nozīmē, ka no pašvaldības naudu vajadzēs vienīgi jau uzceltās sporta bāzes uzturēšanai.
Vai, kad un kādā apjomā tiks rekonstruēts Gulbenes pilsētas stadions, tas pagaidām nav zināms. Pašvaldība ir apmaksājusi tikai savulaik izstrādātā rekonstrukcijas projekta aktualizāciju. Tas arī pagaidām viss.
Stāmerienas pagasta padome nekad to nespētu
A.Pružinska atzīst, ka Stāmeriena gaidīja iekļaušanos Gulbenes novadā, lai varētu realizēt apjomīgo ieceri par miljona latu vērto sporta halli. Kādreizējā pagasta padome nekad šādu ieceri “pavilkt” nevarētu. “Tas bija viens no mērķiem, iekļaujoties novadā. Mazo pagastu budžets bija tik niecīgs, ka nebija nekādu izredžu. Apvienojoties novadā, pavērās iespējas,” saka A.Pružinska.
Viņa ar sapratni izturas pret ideju par sporta halles būvniecību Stāmerienā. “Katrai skolai ir vajadzīga sava sporta bāze. Kaut neliela, bet nepieciešama! Bet vai tā ir vajadzīga tik apjomīga?” vaicā A.Pružinska. Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka Stāmeriena ir stratēģiski nozīmīga vieta novada kartē. Tur ir viesu nami, kultūrvide, viesu apkalpošanas servisa uzņēmumi. Tikai sporta halles vēl trūka!
Novadam ir kopīgs, nedalāms budžets Gulbenes pilsētai un 12 pagastiem. Vairs nevar pateikt, cik pienākas Stāmerienai, cik Druvienai, cik Gulbenei. Kļūdās tie deputāti, kas uzskata – Stāmerienai tiks celta dārga sporta halle, tātad līdzfinansējumam tiks tērēti līdzekļi no pagasta kases. Ja tā notiktu, tad šajā pagastā, kā uzsver A.Pružinska, vairs nebūtu nekā – ne skolas, ne feldšerpunkta, ne kultūras nama. Vai ir izsvērtas prioritātes, kuras projektu ieceres atbalstāmas, kuras var pagaidīt? A.Pružinska lēš, ka runāts ir daudz un katrā konkrētajā gadījumā ir savi argumenti. Vai ir tā – kurš deputāts skaļāk brēc un aizstāv kādu iecerēto projektu, tas arī pirmais maļ un pirmais brauc? Atbildi uz šo jautājumu katrs varam formulēt patstāvīgi. Amatpersonas publiski no komentāriem atturas.
Sporta bāžu apsaimniekošana nav lēta
Domes Finanšu un ekonomikas nodaļa pagaidām nav redzējusi Stāmerienas halles projektu. Ir zināma tikai aptuvenā tāme. No Eiropas fondiem plānots saņemt 509,7 tūkstošus latu, pašvaldībai no savas kabatas būs jāatdod vēl 466,4 tūkstoši latu. Domes finanšu ekonomiste Daiga Krēsliņa gan uzver, ka nekad dzīvē vēl plānotās izmaksas nav bijušās tādas pašas kā reālās. Taču nav ne jausmas, kādas būšot objekta apsaimniekošanas izmaksas. Tām hallēm, kas šobrīd jau ir novadā, šīs izmaksas ir atšķirīgas, taču nav mazas. Ja lēšam, ka Stāmerienas halle būs pat lielāka par Gulbenes sporta centru, tad varam tikai minēt, cik maksās telpu kopšana, ventilēšana un visu komunikāciju lietošana.
Pašvaldība plāno un tērē līdzekļus sporta bāžu apsaimniekošanai. Deviņos mēnešos Lizuma sporta zālei iztērēti 9759 lati, Staru sporta zālei Daukstēs – 2879 lati, Druvienas sporta hallei – 3024 lati, Stāķu sporta zālei Strados – 14 122 lati, tikpat apmēram arī Tirzas sporta zālei, kas iekļauta vienotā tāmē ar Tirzas pamatskolu, Gulbenes sporta centram un stadionam – 68 791 lats. Gulbenes stadiona uzturēšanas izmaksas tiek samazinātas, neizmantojot centrālapkuri.
Domes ekonomiste Velga Apinīte “Dzirkstelei” stāsta, ka atšķirīgas ir to darbinieku algas, kas novadā uztur kārtībā sporta bāzes. Pavisam maz tiek tērēts Druvienā, kur telpas kopj pamatskolas darbinieki. “Viņi taupa līdzekļus, un viņiem arī ir jātaupa!” saka V.Apinīte.
Ģimnāzijas piebūvei kredītu ņemt problemātiski
A.Pružinska atzīst, ka Gulbenes novada valsts ģimnāzijas piebūve ir jāpabeidz. Tomēr nepieciešamie nedaudz vairāk par 700 tūkstošiem latu ir jālūko piesaistīt no malas. Visu vajadzīgo summu pašvaldība nodrošināt nevar. “Tikai uz kredīta? Tas nav nopietni! Tad mums momentā būtu jāsamazina daudzi izdevumi,” saka domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja. Uz jautājumu, vai tomēr vispirms nebija jādomā par ģimnāzijas piebūves pabeigšanu un tikai pēc tam par jaunu objektu, tostarp Stāmerienas sporta halles, būvniecību, A.Pružinska atbild: “Stāmerienas projekts ir “palaists”, par to ir nobalsots.” Tur vairs nekā. Kaut sākotnēji, kā atminas A.Pružinska, bija runa, ka halles būvniecībai Stāmerienā izmantos galvenokārt tos līdzekļus, kas būs iegūti, pārdodot Stāmerienas pili. Izrādījās, ka valsts pašvaldībai nedos tādu iespēju. “Pārdot pili – tā bija utopija. Pils ir nodota pašvaldības īpašumā pašvaldības funkciju realizēšanai, nevis pārdošanai,” uzsver D.Krēsliņa.
A.Pružinska saka – nav tā, ka ģimnāzijas nepabeigtā piebūve būtu uz visiem laikiem nolikta malā. “Gaidām izdevīgu brīdi, kad varēsim iesniegt projekta pieteikumu finansējuma piesaistei no malas,” viņa bilst.
Ņemtie kredīti atmaksājami līdz pat 2033.gadam
“Es uzskatu, ka mēs neskrienam un nelecam. Viss notiek. Šobrīd dzīvojam!” par novada domes kredītu slodzi saka A.Pružinska. Ir ne tikai jaunas ieceres, bet arī turpinās to projektu realizācija, kas iesākti vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas. Tie ir ielu rekonstrukcijas projekti Gulbenē, izglītības iestāžu siltināšana, Gulbenes kultūras centra rekonstrukcija.
A.Pružinska atgādina, ka līdz 2008.gadam pilsēta un pagasti naudīgos projektus realizēja par valsts investīcijām vai arī aizņēmās naudu. Toreiz vēl nebija iespējams plaši piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. V.Apinīte bilst, ka pagastu padomes rēķinājās ar saviem nelielajiem budžetiem un bija spiestas projektu realizācijai ņemt kredītus uz 15, 20 un pat 30 gadiem. Ja aizņemtos uz īsāku termiņu, kredītu atmaksa “apēstu” mazo pašvaldību budžetus. Tieši tāpēc novads ir mantojis kredītsaistības, kas ietiecas tālā nākotnē – līdz pat 2033.gadam. Tostarp ilgi vēl turpināsies kredītu atmaksa par Tirzas un Druvienas sporta halles būvniecību. Druvienai kredīta atmaksa turpināsies līdz 2028.gadam. Atmaksa nule ir sākusies. Šā kredīta slodze kopā ar kredītprocentiem – aptuveni pusmiljons latu. Arī Gulbenes maģistrālo ūdensapgādes tīklu projektam aizdevums ņemts uz 20 gadiem. Turpretim par Gulbenes sporta centru nav veicami nekādi kredīta maksājumi.
Šobrīd novada pašvaldībai ir aptuveni 90 vēl neatmaksātu kredītu. Noteikti būs vēl. Vai var pienākt diena, kad kredītu “pārslodzes” dēļ kļūs problemātiski izmaksāt algas pašvaldības budžeta iestādēs? “Nevajadzētu tā būt. Ja uz to ies, būs jāaptur visas turpmākās ieceres,” saka V.Apinīte.
Fakti
Deklarēto iedzīvotāju skaits Gulbenes novadā gada sākumā:
Kopā novadā – 25 497
Gulbenē – 9128
Beļavā – 1998
Strados – 1993
Lejasciemā – 1897
Rankā – 1574
Lizumā – 1558
Jaungulbenē – 1275
Daukstēs – 1251
Litenē – 1120
Stāmerienā – 1062
Tirzā – 926
Galgauskā – 718
Druvienā – 562
Līgo – 435
Šogad 9 mēnešos reģistrēts:
Dzimuši Miruši Laulības
Gulbenē 86 188 57
Beļavā 4 2 0
Daukstēs 1 4 0
Druvienā 0 4 3
Galgauskā 3 5 2
Jaungulbenē 3 10 1
Lejasciemā 4 10 2
Litenē 3 29 1
Lizumā 10 15 10
Līgo 0 1 0
Rankā 5 9 1
Stāmerienā 7 6 2
Tirzā 5 5 0
