Veikalos krietni dārgāki kļuvuši piena produkti, maize un citi izstrādājumi
Notiek spekulācija ar produktiem
Gunārs Ciglis, Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” īpašnieks
Līdz zemniekam šis pārtikas cenu palielinājums īsti nenonāk. Graudiem šis cenu kāpums, attiecinot uz zemnieku saimniecību, ir krietni mazāks nekā tas ir veikalā. Parēķinot zemnieka saimniecībā cenu kāpums varētu veidot tikai desmit procentus no tā pārtikas produktu cenu kāpuma, kāds ir tirdzniecības uzņēmumos. Uzskatu, ka ne tikai valstī, bet visā pasaulē notiek diezgan liela spekulācija tieši ar pārtikas produktiem. Uzpērkot no zemniekiem graudus un citus viņu saražotos produktus, tiek radīta ažiotāža. Viens šāds mākslīgi radītas ažiotāžas piemērs ir griķi. Griķu cenu nedaudz varēja palielināt, bet tik augstai, kāda tā ir veikalos šobrīd, tai nevajadzēja būt. Pasaulē reāla konkurence nenotiek, jo lielās labības un pārtikas produktu biržas uzpērk milzīgus daudzumus pārtikas. Cenas nosaka tie, kuru rīcībā ir milzīgās naudas summas. Ar to arī beidzas šī konkurence.
Nevar paredzēt ražotāju rīcību
Ivars Andiņš, “Maxima Latvija” preses sekretārs
Pārtikas cenu pieaugumu ražotāji pamato dažādi. Piemēram, piena pārstrādātāji cenu pieaugumu skaidro ar šā gada slikto situāciju lauksaimniecības nozarē Krievijā, kur liela daļa ganāmpulku ir samazināti un līdz ar to lielos daudzumos tiek iepirkts piens no Baltijas valstīm. Savukārt maizes ražotāji kā svarīgāko iemeslu maizes cenu pieaugumam min augstās graudu cenas pasaulē un Latvijā. Pastāv iespēja, ka graudu cena varētu sarukt, taču nevar paredzēt, vai maizes ražotāji tādā gadījumā pazeminās arī produkcijas cenas.
