Pirmdiena, 15. decembris
Johanna, Hanna, Jana
weather-icon
+3° C, vējš 3.25 m/s, R-DR vēja virziens

2010.gada Latvijas Korupcijas uztveres indekss rāda - uz pretkorupcijas pasākumiem nevar taupīt

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International gatavotā Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2010.gada vērtējumā Latvija atrodas starp divām trešdaļām pasaules valstu, kur korupcija saglabājas nopietna problēma. Latvijas indekss 10 ballu sistēmā ir 4,3 (2009.gadā – 4,5). Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija ierindojas 22.vietā, aiz sevis atstājot Itāliju, Rumāniju, Bulgāriju un Grieķiju.

Ņemot vērā, ka indekss Latvijai jau otro gadu ir zemāks par 5 ballēm, un tas parāda krīzes ietekmi arī uz korupcijas stāvokli, samazinoties ekonomikai proporcionāli palielinās korupcija. Tāpēc Latvijas valdībai ir aktīvi jāīsteno pretkorupcijas pasākumi, lai mazinātu valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu. 178 valstu vidū indeksa augšgalā atrodas Dānija 9.3 punktiem. Igaunijas 2010.gada KUI ir 6,5, bet Lietuvas – 5.

 

Korupcijas līmenis Latvijā, izmantojot KUI metodoloģiju, tiek mērīts kopš 1998.gada. Desmit gadu laikā indekss pakāpeniski uzlabojās, 2008.gadā sasniedzot labāko rezultātu 5.0 punktu atzīmi. Vislielāko kāpumu Latvija piedzīvoja no 2001. uz 2002.gadu, kad indekss uzlabojās par 1.4 punktiem, kas saskanēja ar laiku, kad tika izveidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tas sabiedrībā tika uztverts kā konkrēts sistēmisks institucionāls risinājums korupcijas problēmu risināšanai. Kopš 2002.gada līdz 2008.gadam indekss noturējās amplitūdā no 4.6 līdz 5.0. punktiem.

 

Pamatinformācija par KUI:

KUI indekss tiek veidots kopš 1995.gada, mērot korupcijas uztveri 178 pasaules valstīs. Latvija tajā iekļauta jau desmit gadus kopš 1998.gada. KUI pēta korupciju publiskajā (valsts) sektorā. KUI izmantotais korupcijas jēdziens ir uzticētās publiskās varas izmantošana privātam labumam. 2010.gada KUI apkopo datus no 13 dažādām aptaujām, ko veikušas 10 ar Transparency International nesaistītas starptautiskas organizācijas. Tās veikuši profesionāli pētnieki, aptaujājot uzņēmējus, politiskos analītiķus, vietējos un ārvalstu ekspertus. KUI interpretācijā lielāka nozīme ir valsts iegūtajam punktu skaitam, nevis reitingam pasaules valstu sarakstā, jo uztveres līmeņi par korupciju ievērojami atšķiras atkarībā no tradīcijām, politiskā režīma, sabiedrības struktūras.

 

Vairāk par KUI lasiet http://www.delna.lv/lat/kui-rezultati-2010/ un http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/cpi/2010/in_detail

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.