Var jau neskatīties televīzijas pārraides, bet arī atteikties ir
grūti, īpaši, ja pa rokai ir vadības pults. Neskaitāmie filmu
seriāli ir tik gari, ka ātrāk noveco skatītājs, nevis seriāla
galvenais varonis. Apnicīgi kļuvuši arī trilleri un kriminālfilmas,
tāpēc nedēļas nogalēs izvēlos skatīties televīzijas šovus, kas savā
veidā ir arī televīzijas kanālu savstarpēja sacensība, kam būs
lielākā skatītāju auditorija.
Publiskajā telpā par tiem izskan dažādi viedokļi, kā mēdz teikt,
vienam patīk māte, otram – meita, trešajam – kleita. Piemēram, šovs
“Dejo nost!”, kur kopā ar profesionāliem dejotājiem uzstājas
cilvēki, kuriem ir liels liekais svars. “Ārprāts! Cik nepatīkami
skatīties uz ļumošajiem vēderiem un resnajām ciskām! Kā viņiem nav
kauna!” Es arī neesmu Bārbija ar dzērves kājām un kaklu, bet visiem
cilvēkiem tādiem nemaz nav jābūt. Visi nekad neatbildīs standarta
izmēriem. Tieši tāpēc apbrīnoju šī šova dalībniekus, ka viņi
nebaidās kāpt uz skatuves un dejot. Protams, šis šovs liekā svara
problēmas neatrisinās, bet būs pamudinājums ilgstošam darbam arī
pēc šova. Ieguvēji būs visi dalībnieki, jo viņi ne tikai būs
samazinājuši svaru, bet arī apguvuši veselīga uztura principus.
Tas, ka cilvēks ir resns, nenozīmē, ka viņam jāiet un “jānošaujas”.
Manuprāt, “Dejo nost!” ir pozitīvs un reizē arī jautrs šovs ar
mērķi nevis par labu naudai, bet pašam šova dalībniekam.
Izsakoties par dziedošo ģimeņu šovu,
uzskatu, ka nevar salīdzināt ģimeni, kur māte un tēvs ir mūzikas
pedagogi, bet bērni – visi beiguši mūzikas skolu un spēlē kādu
instrumentu, ar ģimeni, kur nevienam nav muzikālās izglītības, bet
ir dabas dots talants – skanīga balss un laba muzikālā dzirde. Var
diskutēt par to, vai divi cilvēki ir ģimene, ja turpat blakām šovā
uzstājas ģimenes koris.
Manuprāt, ja reiz tas ir dziedošo ģimeņu šovs, tad tajā arī
piedalās ģimenes, nevis paziņas, labi draugi un radinieki desmitajā
pakāpē. Ne vienmēr esmu mierā ar to, kā sniegumu vērtē žūrija.
Uzskatu, vērtējumam jābūt profesionāli stingram, nevis tādai
attieksmei, kāda ir šova “Milžu cīņas” žūrijas locekļiem Andrim
Bērziņam un Mārtiņam Freimanim. Protams, šovu nevar salīdzināt ar
konkursu, bet tas nenozīmē, ka var nedomāt par tā līmeni.
