Šorīt abi ar sievu brokastīs attapām, ka mājās nav maizes. Paķēru pēdējās kapeikas, kas pēc komunālo maksājumu kārtošanas no mūsu pensijām ir palikušas pāri, un skrēju uz veikalu. Tur konstatēju, ka maizei vairs nepietiek. Atkal cenas palielinājušās. Tas nekas – tā nodomāju. Var jau arī bez maizes līdz nākamajai pensijai padzīvot. Ka tikai mēs sveiki un veseli. Vārījām un ēdām biezputru.
Un kāda vaina? Pa vidam klausījāmies radio – pievienotās vērtības nodokļa likme 2011.gadā, iespējams, varētu tikt paaugstināta līdz 23 vai 24 procentiem, Finanšu ministrija nenoliedz, ka pastāv šāda varbūtība. Mēs ar sievu nodomājām, ka pareizi vien būtu! Ja Starptautiskais valūtas fonds prasa, tad jāpilda vien ir. Sieva jautāja, ko mēs darīšot, ja tas fonds pieprasīs mūsu valstī samazināt pensionāru skaitu. Es atbildēju: „Nāksies samazināt. Izvēlies, kuru – tevi vai mani?”
Te nu mana mīļā sacīja: „Tad lai samazina mūs abus!” Aizkustinoši. Kā tāda dekabrista sieva, vai ne? „Labi,” piekritu es, „ja abus, tad abus!”
Klausāmies radio tālāk, kaut putra jau apēsta, bet mums jau vēl mājās ir ūdens, ko savārīt tējā ar pašu vāktajiem ārstniecības augiem un strēbt kopā ar pašu gatavoto zapti. Avīzes vairs nepasūtām.
Televizoru arī neskatāmies, jo tās izmaksas mums par dārgu. Labi, ka mājās saglabājies VEF-iņa ražotais tranzistors. To tad arī lietojam un klausāmies, lai neatpaliku no dzīves. Atpalikt nedrīkst!
Rau, stāsta ar Artīts Pabriks neapmierināts, ka viņam dod aizsardzības, nevis ārlietu ministra krēslu, savukārt Ģirtiņš Valdiņš Kristovskīts dikti priecīgs kļūt ārlietu ministrs. Sarmīte Ēlertīte esot īpaši lūgtin lūgta kļūt par kultūras ministrīti.
„Nu, re, cik jauki bērni! Pastrīdas gan, bet visu savā satapiņā sarunā!” priecājas mana sieva. Un es jau arī priecīgs! Kā nepriecāsies! Bez prieka nevaram. Mums citu zāļu vairs nav kā vien prieks un tautas jeb netradicionālā medicīna. Tradicionālajai pietrūkst kapeiciņu. Nu un tad? Sieva saka: „Re, Teni, gadiem nevarēju tevi atmācīt no pīpošanas un sīvā mešanas, bet pie mūslaiku valdīšanas esi vienā rāvienā atmetis. Kā saka, pielietoja pret tevi finansiālos grožus.”
Un pareizi vien ir. Paldies mūsu valdībai, kas kļūst arvien labāka, arvien prasīgāka pret savu tautu. Dievs dod tādai valdībai saules mūžu! Paldies par uzmanību. Tas bija mans ikrīta pašhipnozes seanss.
