Pēdējā laikā šausminošie noziegumi rosina domāt par nāvessoda atjaunošanu.
Nāvessodam – nē! Dace Jukāma, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore
Nāvessodam viennozīmīgi saku: nē. Nāvessodu nav nepieciešams atjaunot. Vai kāds maz spēj iedomāties, ar kādu slogu ir jādzīvo cilvēkam, kas nāvessodu izpilda? Ja atjaunojam nāvessodu, tad profesiju klasifikatorā vienlaikus ir jāievieš kāda profesija, kas zināma no viduslaikiem – bende.
Vai cilvēks drīkst atņemt dzīvību cilvēkam? Nē, viennozīmīgi nedrīkst.
Noziedzniekam, kas notiesāts ar mūža ieslodzījumu, augstākais soda mērs ir dzīvot. Dzīvot, esot pie skaidras apziņas un atmiņām par izdarīto.
Ja nu kas mūs vēl var glābt, tad vienīgi sirdsapziņa. Cilvēkiem nav bail izdarīt noziegumu, jo nav jau ko zaudēt. Ģimenes saiknes ir zudušas, mīļotā cilvēka nav, bērni blandās apkārt nevienam nevajadzīgi un nemīlēti. Darba nav un draugu nav. Nav nekādu plānu par rītdienu, nav cerības un mīlestības, nav piederības sajūtas. Vientulība.
Dievs rāda cilvēkiem, kā dzīvot
Māris Dembovskis, topošais baptistu mācītājs
Kā cilvēks, kas cenšas sekot Kristum, gribētu šo jautājumu jautāt citādāk – vai Dievs, kuru atklāj Kristus Jēzus, uzskata, ka nāvessods ir vajadzīgs? Ja cilvēki atbild un rīkojas, kā viņiem liekas pareizi, tad mēs attopamies grāvī, kurā ir visa Eiropa, un Latvija cenšas tai sekot! Un finansiālā krīze ir cilvēku vērtību atspulgs. Cilvēka viedoklis ir nestabils un mainīgs.
Bībelē, kas ir Dieva inspirēta grāmata, var ļoti daudzās vietās lasīt, ka Dievs ir ļoti mīlošs un pacietīgs. Viņš rāda cilvēkiem, kā dzīvot. Bet cilvēki bieži vien izvēlas darīt pretēji – to Dievs sauc par grēku. Ja Dieva noteikumus ignorē, Dievs soda un ir reizes, kad sods ir fiziska nāve.
Dievs arī saka, kā rīkoties, ja cilvēks cilvēku nogalina. “Kas nosit cilvēku, tam ir jāmirst.”
Mēs redzam, ka Dievs cilvēkus soda ar nāvi, un tas ir godīgi! Nepatīkami, bet taisnīgi. Un tāpēc nāvessods ir taisnīgs un pelnīts galējais soda mērs. Latvijā un Eiropā rīkojas citādāk, nekā to norāda Dievs.
Cilvēkam nav tiesību atņemt otram dzīvību
Sandris Rakauskis, skolotājs Lizuma vidusskolā
Spriest par nāvessodu – tas ir katra subjektīvs viedoklis. Uzskatus attiecībā uz šādu jautājumu veido paša cilvēka dzīves pārliecība un vērtības. Ja cilvēks ir kristietis, viņš viennozīmīgi nāvessodiem teiks: nē, bet, piemēram, tos cilvēkus vai viņu ģimenes, kurus ir skāris kāds nežēlīgs notikums, iespējams, būs par nāvessodu.
Manuprāt, nāvessodi nav labākais veids, kā sodīt. Mēs piedzimstam, tas ir dabisks process, un arī jābeidz dzīvot ir tāpat. Galvenais – dzīvība rodas dabiski un tai jābeidzas dabiski. Cilvēkam nav tiesību atņemt otram dzīvību.
Atņemot kādam dzīvību, spriežot un tiesājot, var aiziet līdz galējībām.
Ir gadījumi, kad cilvēks tiek notiesāts nepatiesi, tas arī ir jāņem vērā. Jau vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad tiek izpildīts nāvessods, bet patiesībā vēlāk atklājas, ka cilvēks nav bijis vainīgs, bet viņa dzīvību vairs nevar atgriezt atpakaļ. Ja ir mūža ieslodzījums un ja atklājas patiesība, ka cilvēks nav vainīgs, tad vēl visu ar mainīt.