Notikums, par kuru šajā rudenī īpaši priecājos, ir Stāķu pamatskolas zālē oktobra nogalē notikušais dzejas vakars. Protams, Dzejas dienas nevar būt tik vērienīgas kā savulaik, bet mani ļoti uzrunāja tas, ka no Stāķu apkaimes kāds bija gatavs ne tikai runāt dzeju. Lai gan lija lietus, pasākums bija rudenīgi gaišs.
Uz pasākumu devāmies tikties ar dzejnieci Viju Poļaku. Viņa ir kā rožu dārzniece, kurai apkārt ir vesels dzejas rožu dārzs. Viņas dziesma “Tik Vidzemē manā” ir tiešām sirds dziesma un sirds dzeja. Dzejas pasākumu kuplināja trīs vokālie ansambļi – Stāķu “Pieskāriens”, ko vada Inga Zomerovska, senioru ansamblis “Baltābele” un Jaungulbenes arodvidusskolas darbinieču ansamblis “Anemones”, ko vada Stāķu pamatskolas direktore Diāna Šķēla. Vieta, kurā šodien strādā skola, tomēr ir kultūras norisēm atvērta. Ļoti gribas uzteikt skolas direktori par atļauju, par līdzdalību un siltu vēlmi pret šiem cilvēkiem, kuri vēl nav pazaudējuši pēdējo kultūras dzirkstelīti. Arī I.Zomerovska, kura tagad Stradu pagastā vada kultūras dzīvi, ir tikai ieguvums. Domāju, ka kultūras darbība aktualizēsies tur, kur vairāk ļaužu. Stāķos tā ir skola. Reizēm mēs saspringstam, ka mums vajag tikai to lielo kultūru, bet mums ir jāņem un jāpieņem tas, ko mums piedāvā. Arī ar mazajām svecēm telpā var ienest daudz gaišuma un siltuma.
Pasākuma dalībniekiem bija iespēja aplūkot arī Daigas Kalinkas gleznu izstādi un dzirdēt viņas Gulbenei veltīto dzeju. Pasākums izvērtās mīļš, sirsnīgs un patīkams. Tas ir jauki, ka Gulbenes piepilsētā tiek uzturēta kultūra.
