Skaisti un gaiši ceturtdienas vakarā gulbenieši svētīja Lāčplēša dienu ar lāpu gājienu, ar kopīgi dziedāto Latvijas valsts himnu pie Gulbenes draudzes pieminekļa par Latvijas brīvību kritušajiem varoņiem, ar svētbrīdi Gulbenes luterāņu draudzes baznīcā. Bezvējainais un skaidrais vakars kopā pulcināja brīvprāgtīgos, nevis milzu masas. Tie bija svētki ģimeniskā noskaņā.
“Paldies visiem – lieliem un maziem -, kas šajā dienā bija kopā,” ar “Dzirksteles” starpniecību jau pēc svētkiem saka Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa. Viņa arī sola, ka nākamgad šajos svētkos Gulbenes Brīvības piemineklis būs izgaismots ne tikai ar svecēm un lāpām vien. “Tas būs stacionārs apgaismojums. Gulbenes pilsētas pārvaldei ir dots tāds rīkojums,” saka S.Daudziņa.
Fotografējas pie pieminekļa
Atskanot zalvēm no zemessargu ieročiem, liesmojot lāpām un svecēm, skanot karavīru dziesmām, šie svētki ieguva patriotisko noskaņu. “Dzirkstele” novēroja, ar kādu prieku svētku dalībnieki fotografējās pie Gulbenes Brīvības pieminekļa, lai ilgāk varētu paturēt atmiņā šo brīdi. Fotografējās arī bērni un jaunieši svētku drānās un jaunsargu formās.
“Mūsu vecmāmuļas ir izaudzinājušas stiprus dēlus. Mums šodien ir svarīgi iemācīt saviem bērniem darba tikumu un dzimtenes mīlestību,” pie Brīvības pieminekļa, uzrunājot gulbeniešus, teica S.Daudziņa. Gulbeniešus uzrunāja arī Zemessardzes 25. kājnieku bataljona komandieris Normunds Baranovs un Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Osvalds Lucāns.
Godā valsts un bataljona karogu
Pēc karavīru piemiņas godināšanas pasākuma pie Brīvības pieminekļa visi bija mīļi gaidīti svētbrīdī Gulbenes luterāņu baznīcā, kur klātesošos uzrunāja divi garīdznieki – luterāņu draudzes mācītājs Māris Sarma un katoļu draudzes prāvests Vjačeslavs Bogdanovs. Goda vietā priekšplānā zemessargi iznesa Latvijas valsts karogu, kā arī Zemessardzes 25. kājnieku bataljona karogu. Līdzās garīdzniekiem stāvēja un klātesošos vienoties kopējās lūgšanās aicināja arī bataljona komandieris N.Baranovs.
Gan M.Sarma, gan V.Bogdanovs šoreiz savās svētrunās izklāstīja arī personisko pieredzi un sapratni par to, kā viņos veidojies priekšstats, izpratne un cieņa par jēdzieniem “Latvija”, “brīvība”, “patriotisms”, “karavīrs”. Tā ir padomju gados dzimušu un augušu cilvēku pieredze, kas šodienas bērniem un jauniešiem varbūt pat liekas eksotiska, taču lielai daļai sabiedrības locekļu – tik nesen piedzīvota. M.Sarma, kas pats dienējis Padomju Armijā un redzēja visas tās negatīvās puses, lika saprast, ka gan pagātnes, gan šodienas izvērtēšanā nedrīkst būt “neērtu jautājumu”, par kuriem sabiedrība kautrējas runāt, ja vēlamies būt lepna un garīgi brīva tauta brīvā Latvijā, kurai ir profesionāla brīvprātīgo kareivju armija.
V.Bogdanovs runāja par to, ka patiess ir vienīgi sirds patriotisms. Tas, pēc priestera vārdiem, ir cilvēks, kas “mīl savu pilsētu, ciemu, novadu, savas mājas un savu ģimeni, mīl savu kultūru un savas tradīcijas”. Patriotam valsts himnas vārdi “Dievs, svētī Latviju!” kļūst par ikdienišķo lūgšanu, teica garīdznieks. V.Bogdanovs atgādināja par tiem upuriem, kas nesti gan kaujas laukā, gan intelektuālajā cīņā, lai Latvija un tās tauta būtu garīgi brīva. Šo brīvību izcīnīt palīdzējuši arī Latvijas garīdznieki, kas bijuši un ir uzticīgi savai šīs valsts tautai un tās neatkarības idejai.
N.Baranovs baznīcā, uzrunājot gulbeniešus, atgādināja, ka Lāčplēša dienā, godinot latviešu tautas varoņus, atceramies upurēto. Tas ir spogulis, kurā paraugoties atpazīstam sevi, savu sākotni, stiprinām patriotisma jūtas, pauda Zemessardzes 25. kājnieku bataljona komandieris. Viņš arī šodien esot lepns par saviem zemessargiem, kas vienmēr gatavi steigties palīgā savai tautai un savai valstij tāpat, kā pirms 91 gada to darīja Latvijas armijas vienības, sakaujot Pāvela Bermonta un vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadīto armiju. Tieši šim senajam notikumam par godu Latvijā katru gadu 11.novembrī tiek svinēta Lāčplēša diena.
