Vilis Ozers no Gulbenes Svētku dienās ar lieliem darbiem neaizraujos. 18.novembrī parasti braucam uz Rīgu uz gājienu. Tā kā dēls ir virsnieks Rīgā, tad daļēji tā mums jau ir izveidojusies kā tradīcija. Svētkos ir pacilātības sajūta. Ja ir iespēja, pasēžam arī pie svētku galda. Es sevi noteikti varu saukt par Latvijas patriotu.
Rita no Gulbenes Šogad valsts svētkos kopā ar ģimeni plānojam doties uz Rīgu skatīties salūtu.
Velta Mincāne no Gulbenes Man tā ir svētku diena. Noskaņojums ir labs, bet, ja ir slikti, jācer, ka viss būs labi. Parasti svētkos iededzu svecīti un skatos pa televīziju svētku pārraides. Domāju, ka 18.novembrī iešu uz svētku pasākumu, jo arī savos 86 gados esmu diezgan aktīva. Arī iepriekšējos gados gāju uz šādiem pasākumiem. Mājās nesēžu. Kamēr dzīvo, ir jākust, jo kustība ir dzīvība. To es ņemu vērā.
Malda Krogzeme no Stradu pagasta Mēs, vecākā paaudze, šos svētkus laikam gaidām un izjūtam vairāk nekā jaunieši. Man ir 77 gadi, un arī tad, kad nebija atļauts šos svētkus svinēt, mēs tos klusībā ģimenē atzīmējām. Man 11. un 18.novembris ir svētku dienas. Skolās gan vajadzēja vairāk mācīt par šiem svētkiem, jo tie ir mūsu tautas svētki! Pagastā 17.novembrī būs pasākums, noteikti iešu un, ja būs veselība, tad arī 18.novembrī aizbraukšu uz pasākumu Gulbenes kultūras centrā.
