2100.gadā pasaulē būs tikai 300 000 latviešu, un šogad pēc statistikas datiem vienai latviešu sievietei ir piedzimuši vidēji 1,2 bērni. Dati rāda, ka mūs paliek ar katru dienu un gadu aizvien mazāk. Viss it kā ir mūsu pašu rokās, lai mūs nepaliktu mazāk, bet…
Dzimstība noteikti būtu, bet tikai tad, kad valstī tai būtu labvēlīga vide. Zinu vairākas mammas, kuras arī atklāti pasaka, ka pat ļoti gribētu vēl otru vai trešo bērniņu, bet baidās, un iemesli ir banāli – pieaugot bezdarba līmenim, mazinoties iztikas līdzekļiem un zinot ģimenes neatbalstošo nodokļu sistēmu, liela sabiedrības daļa padomās vai vispār radīt pat vienu bērnu…Šādā situācijā ir pat saprotami un normāli atmest domu par bērniem. Nodokļu politika ģimeņu atbalstam pie mums darbojas, bet, cik lielai būtu jābūt nodokļu atšķirībai, lai būtu jūtams kaut kāds efekts.
Demogrāfi kļūst arvien pesimistiskāki par tautas nākotni, jo pilnai paaudžu nomaiņai vienai sievietei būtu vajadzīgi trīs pēcnācēji. Trīs pēcnācēji! Tai tiešām ir jābūt lielai drosmei! Vecākus baida izdevumi par viselementārākajām dzīves vajadzībām – bērna skološanu, pabarošanu, jo cenas un maksājumi pie mums ir neadekvāti salīdzinājumā ar to, ko parastais latvietis spēj mēnesī nopelnīt.
Kaut gan, runājot par dzimstību, nevar vēlreiz nepieminēt jauno māmiņu no Jaungulbenes, kurai nu ir dubultprieks un dubultrūpes, jo viņai Mārtiņdienā piedzima dvīnītes. Patiess prieks arī mums par jauno māmiņu! Lai jauno vecāku sirds siltums un mīlestība palīdz mazajām dvīnītēm augt ņiprām un veselām!
