Lai gan Latvijā var runāt par zināmu sociālo zinātņu (SZ) studentu pārprodukciju, kā ar nazi nogriezt valsts finansējumu šīs jomas programmām noteikti nedrīkst, turklāt tā būtu kārtējā primitīvā, lineārā griešana, uzskata augstskolu pārstāvji.
Tā vietā būtu vajadzīga smalkāka izvērtēšana – kurā studiju pakāpē, kādās programmās, kādā apjomā, kurās augstskolās vai reģionos kaut kādā mērā pieļaujama budžeta studiju vietu samazināšana un kur tomēr valstij arī par sociālo zinātņu speciālistu attiecīgas kvalitātes un kvantitātes jauno speciālistu jārūpējas.
IZM nostāja tāpat kā ministrijai samazināmais budžeta apjoms vēl nav īsti skaidra. Ministrija prioritāri esot gatava mazināt administratīvos izdevumus un tikai tad apsvērt līdzekļu samazinājumu izglītībai un pamatfunkcijām, pauž izglītības ministra preses sekretāre Agnese Korbe.
Augstskolu pārstāvji vienlaikus atgādina, ka augstākajai izglītībai jau līdz šim līdzekļi ievērojami samazināti, tai valsts tērē zem 0,5% no IKP, kamēr vidēji Eiropā 1,5-2%, tāpēc te samazināt nevajadzētu vispār. Tas gan neizslēdz reformu nepieciešamību.
