Pozitīvā reāliste – viena no 7674 Latvijas Ritām
Iedzimtā gulbeniete Rita Frišmane savu vārdu uzskata par retu. Vismaz bērnībā un jaunībā tā licies. “Kad gāju skolā, Gulbenē starp vienaudžiem zināju tikai trīs Ritas,” atminas viņa. Vārds ir skanīgs un skaists. Tuvinieki un draugi saucot par Rituku. Sevišķi jau skolasbiedri tā dēvējuši bērnībā. Ritai ir bagāta biogrāfija. Viņa gadu ir mācījusies izslavētajā Gulbenes komercskolā. Ir bijusi bēgļu gaitās. Atgriežoties mājās, Rita sāka darba gaitas, vienlaikus mācījās dažādos kursos, apprecējās un kļuva par mammu diviem bērniem.
Šodien viņa lepojas ar piecām mazmeitām un divām mazmazmeitām. Jau 50 gadus viņa dzīvo pašu celtā ģimenes mājā Gulbenē. Māja ir celta ar mīlestību. Tajā viss, pat krāsnis ir īpašas. “Manā mājā ir tādas krāsnis, kas jākurina reizi divās dienās. Ar to pietiek! Arī otrā dienā vēl labi silda!” saka namamāte.
Viņas lielākā darba mūža daļa atdota tā saucamajai preses apvienībai, tātad preses pasūtīšanai, izplatīšanai. Tas viss bija vēl padomju gados. Tas nozīmē, ka Rita atceras “Dzirksteles” pirmsākumus un cieši stāvējusi blakus laikrakstam. “Pazinu visus “Dzirksteles” redaktorus,” saka Rita.
Viņai piemīt spēja novērtēt un cienīt labus cilvēkus neatkarīgi no tā, kādā sabiedriskajā iekārtā viņi dzīvojuši un strādājuši. “Es arī tagad uzturu kontaktus ar saviem bijušajiem kolēģiem mūsu novadā un citos novados. Viens no maniem kolēģiem ir Jāzeps Romulis, kurš savulaik strādāja preses apvienībā Cesvainē,” stāsta Rita.
Jau trīs gadi kā Rita ir atraitne. 81. mūža gadā viņa jūtas moži. Visu mūžu lasījusi grāmatas, adījusi un tamborējusi, tagad griboties acis atpūtināt. Vietā nākuši citi hobiji – krustvārdu mīklu minēšana, anekdošu un karikatūru krāšana, spilvendrānu izšūšana. Rokdarbus darināt viņai savulaik mamma ierādījusi, ar to pietika. Labie gēni darīja savu.
“Manai mammai Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Gulbenē bija savs rokdarbu veikals,” stāsta Rita.
Savukārt krustvārdu mīklu minēšanā viņa tagad padomu bieži vien prasa bijušajai laikraksta “Dzirkstele” redaktorei Silvijai Platkājei. “Prāts ir jāasina, jāuztur možs,” saka Rita.
Ārpus mājām viņa ir retāk nekā gribētos, tāpēc ir prieks par visiem skaistajiem, latviskajiem raidījumiem, ko iespējams noskatīties televīzijā. Visvairāk Ritai pie sirds iet ģimeņu dziedāšanas šovs. Turpretim politikai viņa mazāk pievērš uzmanību.
“Es nekarsēju sev galvu, man nepatīk arī cilvēku vaimanāšana par grūtībām. No tā labāk nekļūst,” saka Rita. Viņa ir optimiste un par sevi saka tā: “Man dzīvē ir visādi gājis. Es neesmu lutināta. Taču nekad neesmu žēlojusies.”