Ieva Antipova, gulbeniete: Pagājušajā nedēļā beidzot uzsala un arī uzsniga sniegs. Rudens bija skaists, taču novembris bija tik pelēks un nejauks. Šogad kā nevienu gadu izjutu šo drūmumu un pelēcību novembrī. Tas ļoti nomāca, taču, tiklīdz uzsniga sniegs, tā likās, ka ir kļuvis mazliet vieglāk elpot un dzīvot.
Brīvdienās piedalījos adventes vainaga pirmās sveces iedegšanas pasākumā katoļu baznīcā. Tur dziedāja arī mana meita Sabīne, kura mācās Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas 2.kursā. Prieks, ka varēju dzirdēt arī viņu dziedam. Sabīne labprāt dzied un piedalās dažādos koncertos.
Visapkārt valda krīze un tāpēc varbūt cilvēki nav īpaši noskaņoti priecāties, taču arī ikdienas pelēcībā ir vajadzīgs kaut kas skaists, tādēļ ir prieks, ka var iedegt svecīti adventes vainagā, prieks, ka var aiziet uz baznīcu un paklausīties skaistu koncertu. Mūzikas skolas bērni ir malači. Prieks, ka šādi koncerti tiek organizēti un cilvēki, kam nav naudas, lai dotos uz dārgiem koncertiem, var arī tepat baudīt jauku un sirsnīgu koncertu.
