FM: Neviena pašvaldība vēl nav lūgusi īstermiņa aizdevumu pašvaldības uzturēšanas izdevumiem

Patlaban neviena pašvaldība vēl nav lūgusi īstermiņa aizdevumu pašvaldības uzturēšanas izdevumu segšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Pēc FM rīcībā esošās informācijas piecas pašvaldības ir paziņojušas par iespēju šogad iesniegt pieprasījumus īstermiņa aizdevumam pašvaldības uzturēšanas izdevumu segšanai – tie ir Līvānu, Balvu, Valkas, Gulbenes un Talsu novadi.

Kamēr pašvaldības šos aizdevumus nav pieprasījušas, FM nevar prognozēt, vai tie šogad vispār tiks prasīti un cik lieli tie varētu būt. 

FM skaidro, ka pašvaldību budžetos iztrūkumu var segt no diviem avotiem – naudas atlikuma un no aizņēmuma finanšu vadībai. Piecas pašvaldības šogad sev ir rezervējušas tādu iespēju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt Valsts kases aizdevums.

Jau ziņots, ka līdz šā gada 21.februārim, kas bija likumā noteiktais termiņš, 2024.gada budžetus bija pieņēmušas 42 Latvijas pašvaldības – visas, izņemot Rēzekni. 

Pašvaldībām valsts budžeta likumā 2024.gadam ir paredzēts risinājums aizņēmumu procentu pieauguma izdevumu ietekmes mazināšanai šogad. Pieteikumus Valsts kasē izmantot šo iespēju ir iesniegušas sešas pašvaldības, bet piecas pašvaldības vēl vērtē nepieciešamību to izmantot.

Pēc FM rīcībā esošās informācijas tikai trīs pašvaldības plāno iesniegt pieprasījumus budžeta un finanšu vadības kredīta saņemšanai. Tas liecina, ka finanšu situācija kopumā pašvaldībās ir vērtējama kā stabila, pauž FM pārstāvji.

Saglabājoties augstām aizņēmumu likmēm, FM aicina pašvaldības pārdomāti izvērtēt īstenojamos investīciju projektus. Par prioritāti nosakāmi efektīvākie projekti, kas nodrošinātu resursu ekonomiju un administratīvās teritorijas attīstību ilgtermiņā.

Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam gadskārtējam pašvaldības budžetam jābūt apstiprinātam domē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas. 2024.gadā pašvaldībām kārtējā gada budžeti bija jāpieņem līdz 21.februārim. Likums nosaka, ka budžetā ir jāparedz un jāpamato, kādi līdzekļi nepieciešami pašvaldībām to funkciju izpildei, nodrošinot, ka izdevumi tiek segti ar ieņēmumiem.

Pašvaldību naudas līdzekļu atlikums šā gada 1.janvārī bija 503,9 miljoni eiro, kas ir par 130,4 miljoniem jeb 20,6% mazāk nekā pagājušā gada sākumā. Tomēr, apkopojot pārskatos sniegto informāciju, redzams, ka janvārī atlikumi visām pašvaldībām pieauguši.

Šogad pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar 2023.gadam plānoto, pieaug vidēji par 8,1% jeb 163,86 miljoniem eiro. 19 pašvaldībām ir paredzēta papildu dotācija septiņu miljonu eiro apmērā. Savukārt pašvaldību nodokļu ieņēmumi 2024.gadā, salīdzinot ar 2023.gadam plānoto, vidēji pieaug par 221 miljonu eiro jeb 11%.

Pagājušajā gadā pašvaldības saņēma papildu ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildes 107,4 miljonu eiro apmērā. 2024.gada janvārī pašvaldības saņēma 10,3% no 2024.gada plāna, kas ir par 64,3 miljoniem eiro vairāk nekā tika plānots šim periodam.

Vidējā termiņā pašvaldībām ir jāturpina darbs pie pašvaldību izdevumu optimizācijas, gūstot efektu no izdevumu pārskatīšanas un procesu centralizācijas, kas ļautu nodrošināt resursu efektīvāku izlietojumu, norāda FM. Pašvaldībām, it sevišķi tām, kurās ir vērojama ilgstoša iedzīvotāju skaita mazināšanās, ir jāstrādā pie plāna, kā mazināt uzturēšanas izdevumus ilgtermiņā, tai skaitā veicot strukturālas reformas.