Ziemassvētki un Jaungads vienmēr tiek gaidīti ar īpašām sajūtām. Tad arī arvien vairāk dzirdam blīkšķus un redzam raķešu pušķus debesīs. Vai šis ugunīgais krāšņums nezaudē savu burvību, ja sākam jau pie tā pierast?
Agrāk salūtu gadumijas naktī gaidījām kā kaut ko vienreizēju. Arī tagad pusnaktī izejam ārā, lai palūkotos uz skaistajiem raķešu ziediem naksnīgajās debesīs. Vienkārši tāpat – lai papriecātos. Taču šobrīd īpaši varbūt gaidām vienīgi lielos svētku salūtus Rīgā, jo citi jau vairs neko daudz nepārsteidz. Tā teikt, pie tiem esam pieraduši.
Nesen stājās spēkā jaunais Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums. Tajā norādīts, ka visvienkāršākās uguņošanas ierīces drīkst iegādāties tikai no 14 gadu vecuma, turklāt aizliegts tās nodot tālāk jaunākām personām. Nedrīkst, piemēram, izmantot pirotehniku uz ceļu brauktuvēm un gājēju ietvēm, ja nav saņemta vietējās pašvaldības atļauja; daudzdzīvokļu māju pagalmos nedrīkst šaut pirotehniskās raķetes. Par pārkāpumu – brīdinājums vai naudas sods līdz 150 latiem. Tikai – kas to kontrolēs?
Manuprāt, vajadzētu rūpīgi apsvērt arī, kad vajag un drīkst šaut raķetes. Ikviens saprot, ja tas notiek Jaungada naktī. Bet, ja cilvēks tikko iemidzis un uztrūkstas pusnaktī no būkšķiem, kas, izrādās, ir salūts kaut kur kaut kam par godu, nezin vai tas ir pieņemami. Vai raķešu šaušana pēc pulksten 23.00 nav naktsmiera traucēšana? Arī klusajā adventes laikā, kad baznīcā valda pieticība, diez vai vajadzētu šaut raķetes, jo Jēzus nākšanu gaida priecīgā vienkāršībā, savaldībā un klusumā. Varbūt labāk pietaupīt naudu, jo svētki jau būs, vajag tikai mazliet paciesties.
