Gulbenes pilsētas egles iedegšanas pasākumā 12.decembrī pirmo reizi aicināti piedalīties arī Gulbenes novada mājražotāji un amatnieki, jo, atkarībā no laika apstākļiem, pilsētas domes vestibilā vai pie domes ēkas tiks rīkota mājamatniecības izstāde un mājražojumu degustācija.
“Daudzi novada zemnieki mājās ražo dažādu produkciju, tāpēc mums radās ideja aicināt šos cilvēkus savu nodarbi atklāt arī citiem. Pilsētas centrālās egles iedegšanas pasākums vienmēr pulcē daudz ļaužu, tāpēc tā būtu iespēja lauksaimniekiem parādīt sevi un pavērot, ar ko nodarbojas citi. Guvām arī Gulbenes novada domes atbalstu šai iecerei. Šinīs dienās vēl steidzam apzināt visus mājražotājus un ceram uz viņu atsaucību,” stāsta valsts lauku attīstības tīkla speciāliste Sarmīte Muižniece. Jau ir zināms, ka izstādē – degustācijā būs iespējams nobaudīt dažādu ziedu medu, sieru, maizi, vīnu, aplūkot, cik daudz dažādu priekšmetu iespējams izgatavot no koka, kā arī citus mājražotāju darinājumus.
Esmu tikai amatieris
Izstādē – degustācijā piedalīsies arī Jaungulbenes pagasta zemnieku saimniecības “Jaunstāmeri” saimnieki Ilze un Dzintars Galeji, kuri piedāvās nogaršot vīnus, kas dabiskā rūgšanas procesā gatavoti no dažādām ogām. Dzintars joko, ka apzīmējums “vīndaris” skanot pārāk lepni. Viņš esot tikai amatieris. “Laikā no 1959. līdz 1961.gadam man mamma uz Rīgu atsūtīja daudz ievārījuma burciņu. Nevarēju visas izēst, tāpēc ievārījums sāka rūgt. Ļāvos eksperimentam, un sanāca vīns. Mamma reizi gadā mēdza raudzēt vīnu lielā stikla pudelē no dažādām dārza ogām. Es vienmēr atliku pa pudelei no mammas vīniem dažādiem dzīves gadījumiem. Līdz šodienai kopš 1962.gada vēl saglabājusies viena vīna pudele. Kad mammas pietrūka un abi ar sievu no Rīgas pārcēlāmies uz dzīvi laukos, lai sāktu nodarboties ar zemkopība, pievērsos arī vīna darināšanai jau lielākā daudzumā. Man ir paša gatavots vīns, kas pudelēs pildīts pirms 30 gadiem. Tā – līdz pat šim brīdim,” stāsta Dz.Galejs.
Gadā – aptuveni 600 litru vīna
Šobrīd noraudzēti aptuveni 600 litru vīna. “Nelielā daudzumā ir pīlādžu un pieneņu vīns, bet pārliecinājos, ka neviens vīns nav labāks par to, kas gatavots no dārza ogām, piemēram, no upenēm, jāņogām vai tās kombinējot. Garšas buķetes dažādošanai pievienoju arī zemenes vai avenes. Sākotnēji biju apņēmies gatavot vīnus tikai pašu ģimenes, radinieku un draugu vajadzībām, bet tagad šī nodarbe ir vērsusies plašumā,” stāsta Dz.Ga-lejs. Lielāks kļūstot arī mājas vīna tīkotāju pulks, jo palaikam tiekot saņemts kārtējais pasūtījums vīna piegādei kāzām, jubilejām, bērēm un citiem pasākumiem. “Pasūtītājiem vispirms ļauju vīnu degustēt, lai varētu izvēlēties. Man pašam personīgi vislabāk garšo vīns, kas raudzēts no ķiršiem kopā ar jāņogām, bet dzīvesbiedre priekšroku dod liķieriem, kas gatavoti no dažādu ogu pārlējuma ar degvīnu,” piebilst Dz.Galejs.
Vīna raugu neizmanto
Lai noraudzētu labu vīnu, ir jābūt zināšanām, piemēram, par garšu saderību, Mēness fāzēm un citu. Dzintars apliecina, ka diviem vīndariem nekad nebūs vienāds vīns, kaut arī izmantotas vienas ogas. “Daudzi uzskata, ka labu vīnu iespējams iegūt, izmantojot vīna raugu. Es esmu dabiskā rūgšanas procesa piekritējs, jo uzskatu, ka vīna raugs ir sintētisks un liek vīnam norūgt mēneša laikā. Man vīns rūgst gadu, pusotru,” stāsta Dz.Galejs. Vīndaris iecerējis nākamajā gadā raudzēt vīnu no ērkšķogām. Savulaik to gatavojusi Dzintara mamma, un vīns bijis ārkārtīgi garšīgs. Ja izdosies salasīt meža zemenes, tad būs arī meža zemeņu vīns. Pie Ziemassvētku egles Dz.Galejs iesaka nesteidzīgi iemalkot no upenēm un jāņogām darinātu vīnu, bet gadu mijas naktij piestāvēs ķiršu vīns, kam ir gan stiprums, gan neliels rūgtums,” piebilst vīndaris.
